Irkutskā bija pulcējušies meitenes un puiši gan no šīs diecēzes, gan no Krasnojarskas, Aizbaikāla un Burjatijas apgabaliem. Jauniešiem tūlīt pēc ierašanās tika izteikts aicinājums izvilkt savus viedtālruņus. Tas izraisīja pārsteigumu, taču, kā izrādījās, šīs ierīces noderēja gan lai iepazītu pārējo tikšanās dalībnieku ikdienu, gan arī, lai sazinātos ar jauniešiem, kuri nevarēja būt klāt. Labā samarieša līdzība Garīgais ceļvedis Svētā Jāzepa vārdā nosauktās Irkutskas diecēzes organizētajā saietā bija aizgūts no Labā samarieša līdzības. Jauniešiem tika piedāvāta iespēja to iepazīt no citādas perspektīvas, proti, kurš no trim cilvēkiem, kuri ceļā sastapa ievainoto vīru, iepazina viņa stāstu? Kurš dzirdēja, ka viņam uzbruka laupītāji? Tikai tas, kurš nepagāja garām. “Šī līdzība joprojām ir aktuāla, jo īpaši tāpēc, ka mūsdienu pasaulē esam attīstījuši veidus, kā paiet garām, nemaz neizkustoties no vietas,” tika atzīmēts saietā. Vienu no šādiem veidiem varam novērot tad, kad cilvēks ir iegrimis viedtālrunī un tas, kurš viņam atrodas līdzās, šķiet pēkšņi izgaistam, neeksistējam. Šis fenomens ir ieguvis pat specifisku terminu “phubbing”. Ar to apzīmē situāciju, kad cilvēks ir tik pamatīgi ieurbies savā viedtālrunī, ka visa apkārtējā pasaule tam gandrīz nepastāv. Katrs jaunietis varēja apliecināt, ka viņš nereti ir atradies abās situācijās – gan tajā, kad tiek ignorēts klātesošais, gan arī pats izjutis, ka otram viņš ir tikpat kā izgaisis. “Taču, vaina nav tehnoloģijā. Tas ir indivīds, kurš izlemj, kā tehnoloģijai ir jākalpo pasaulei. Katrs izdara šo izvēli, kad paņem rokās telefonu,” teica jauniešu tikšanās vadītāji. Palikt kristiešiem digitālajā vidē Vēl dziļākas bija saleziāņu tēva Mariana Petziara pārdomas. Ko nozīmē izvēlēties tuvāko, lietojot viedtālruni? Saleziānis piedāvāja mainīt pieeju: atrazdamies on-line, kur visi vēlas galvenokārt apliecināt sevi, ir vērts uzklausīt un saredzēt citus. Katrs dialogs sākas ar skatienu, kas ievēro otru. Tas ir arī visdrošākais veids kā pārvarēt konfliktus pasaulē. Tēvs Marians iedrošināja jauniešus palikt kristiešiem arī digitālajā vidē. Viņš atgādināja, ka jauniešu vidū ir iespējams izveidot komunikācijas grupas, satikties un iedvesmoties citam no cita. Sociālie mediji ir vietas, kurās tikšanās ar Baznīcu var tikai sākties, jo tajos nav iespējams “lejupielādēt” Svēto Komūniju, vai kādu apskaut. Sociālie mediji ir Baznīcas atrijs, jeb priekštelpa un tikai Baznīca spēj izvilkt cilvēkus no vientulības, tajā skaitā no vientulības iepretim ekrāniem. Uzklausīt un dalīties citam ar citu Katru dienu dažādos saieta pasākumos jaunieši mācījās uzklausīt cits citu un dalīties savos stāstos ar nelielu uzdevumu palīdzību. Pirmajā dienā organizatori aicināja katru dalībnieku iepazīties ar kādas citas draudzes pārstāvi un pārrunāt par nākotnes plāniem, grūtībām, ar kurām nākas saskarties un kā tās tiek risinātas. Vēlāk, diskutējot par savu pirmo uzklausīšanas pieredzi, jaunieši bija pārsteigti, saprotot, ka citu pieredze tik ļoti līdzinās viņu pašu pieredzei un ka tas izpaužas gan šaubās un bailēs, gan cerībās. Šīs sarunas palīdzēja nodibināt ciešākas saiknes jauniešu starpā. Nākamais solis bija iespēja dalīties dzīves stāstos ar viedtālrunī rodamo fotogrāfiju galerijas palīdzību. Visi ar entuziasmu dalījās fotogrāfijās, kurās atspoguļoti viņu īpašo dienu notikumi – piemēram, pirmais brauciens ar ūdens motociklu kopā ar tēvu, vai priecīga bērna attēls kā atgādinājums par to, ka arī grūtos dzīves brīžos ir svarīgi saglabāt spēju novērtēt mazās lietas. Uz ezera, lai uzņemtu video Vienu tikšanās dienu jaunieši pavadīja uz Baikāla ezera. Saulainā atmosfēra un Sibīrijas dabas skaistums radīja brīnišķīgu fonu, lai izveidotu video, pie kura viņi strādāja visu dienu. Pavisam tika uzņemti 15 video, katrs no tiem vēstīja par jauniešu ticību, viņu paaicinājumu un dzīves izvēli. Pēc šo liecību noskatīšanās, meitene Katja no Čitas pilsētas izteicās šādiem vārdiem: “Varbūt pasaules skaistums, kas mūs apņem, nav tik svarīgs, cik svarīga ir iespēja dalīties apbrīnā par šo skaistumu ar kādu, kas mums ir tuvu”. Svētu jauniešu piemērs Katru dienu jauniešu tikšanās dalībniekus viņu garīgajā ceļā pavadīja kāda svēta jaunieša piemērs. Tie bija Karlo Akutis, Sandra Sabatini, Mateo Farina un Gvido Šāfers, kuri savu ticības dzīvi dzīvoja kalpojot trūcīgajiem gan reālajā, gan virtuālajā dzīvē. Saieta noslēgumā Irkutskas diecēzes ordinārijs Kirils Klimovičs jauniešus aicināja nepadoties šaubām, bet atcerēties, ka Dievs vienmēr ir tuvu: “Jēzus tīkls nav cietums, bet mīlestības pilns Dieva apskāviens un žēlastība, ar kādu Viņš mūs apjož,” teica bīskaps. “Šīs gadskārtējās tikšanās palīdz atcerēties, ka ir jāstiprina mūsu ticība, lai dziļajos dzīves ūdeņos paliekam Jēzus tīklā un nekad to nepametam,” sacīja viens no dalībniekiem, Miša Bojarinovs no Krasnojarskas. Pēdējā dienā, Svētās Mises laikā, pirmoreiz krievu valodā tika nodziedāta nākamo Pasaules Jauniešu dienu, kuras notiks Seulā, himna “Drosmi, es uzvarēju pasauli”. To dziedāja bērni no Krasnojarskas Kunga Pārveidošanās draudzes kopā ar Svētā Kārļa Boromeja Žēlsirdības māsām. Vaticannews.va | 
