Kā no kristīgās perspektīvas atbildēt uz “ekoloģisko un sociālo krīzi”, kas izpaužas kā “tuvredzīga un pašnāvnieciska rīcība” un kurā cilvēce ir iestigusi? Šis ir pamatjautājums Starptautiskās teoloģiskās komisijas (STK) jaunajā dokumentā ar nosaukumu “Rūpēties par mūsu kopējām mājām. Atbildīga un brālīga atbilde Trīsvienīgajam Dievam”. Publicēts trešdien, 2. septembrī, ar Leona XIV atļauju, šis teksts ir no 2022. līdz 2025. gadam veikto pārdomu rezultāts. Sākotnējais pieņēmums ir par “trīskāršo mutāciju”, kas gadu gaitā novedusi pie tā, ka zudusi spontānā uztvere par dabu kā Dieva radību; nostiprinājusies arvien antropocentriskāka un plēsonīgāka attieksme attiecībās starp cilvēku un Radīto; kā arī izplatījusies globāla krīze. Neviens nav monāde, viss ir saistīts Dokuments ir sadalīts trīs nodaļās: pirmajā – “Kopējās mājas, Trīsvienīgā Dieva darbs” – tiek uzsvērta radībā iespiesto “ne tikai dievišķo, bet arī trīsvienīgo pēdu” klātbūtne. Tam ir sakramentāla iezīme, proti, tā ir “svētas un apslēptas realitātes” zīme, kas savu “visaugstāko piepildījumu” rod Euharistijā –, kā arī savstarpējā saikne, jo cilvēks atbild savam aicinājumam, pareizi veidojot attiecības ar Dievu, citiem un Radīto. “Nekas un neviens nav monāde,” lasām dokumentā, “viss ir savstarpēji saistīts”, veidojot “vienotu dzīvības kopienu”. Visuma izcelsme saskaņā ar zinātni un ticību Pirmajā nodaļā tiek risināts arī dialogs ar dažiem zinātniskajiem un filozofiskajiem uzskatiem par kosmosu, parādot, kā ticība Dievam Radītājam sniedz to, ko zinātne nespēj dot, lai gan tā “likumīgi” pēta visuma pirmās fāzes. Jo, ja kosmoloģija pārdomā to, kā pasaule radās, ticība izskaidro, kāpēc: Dievs piešķir visumam metafizisku, nevis vienkārši fizisku izcelsmi, un brīvi aicina uz eksistenci to, kas pats par sevi neeksistētu. Pēc Dieva attēla un līdzības Otrā nodaļa – “Cilvēks kopējās mājās” – iesākas ar pārdomām par cilvēku, kas radīts “pēc Dieva attēla un līdzības”, sniedzot iemeslu atgādināt, ka atšķirības (etniskās, dzimuma, kultūras, sociālā vai ekonomiskā statusa ziņā) nekādā veidā nenozīmē hierarhisku iedalījumu. To izmantošana, lai diskriminētu vai pakļautu citus, attālina no Dieva plāna. Aicinājums uz ekoloģisko atgriešanos Tādējādi STK apkopo dažus “ļoti satraucošus datus par ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanos”. Dokumentā tiek runāts par bioloģiskās daudzveidības izzušanu; gaisa piesārņojumu; ūdens kvalitātes pasliktināšanos; karu, kas “brutāli” paātrina vides iznīcināšanu; tā visa “ārkārtīgi smago” ietekmi uz visnabadzīgākajiem, kuru dabas resursi tiek ekspluatēti un kuri ir spiesti migrēt. No šejienes izriet komisijas uzstājīgais aicinājums: bezprecedenta ekoloģiskās krīzes priekšā ir nepieciešami ne tikai zinātniski un tehniski risinājumi, bet arī un jo īpaši “kultūras vērtību maiņa”, īsta un patiesa ekoloģiskā atgriešanās, kas attiecas uz dzīvesveidu. Grēks pret Radīto un pret Radītāju Dokumentā tiek ierosināts runāt par “grēku pret Radīto un pret Radītāju” – tas ir teoloģisks formulējums, kas apvieno kaitējumu videi ar Dieva radīšanas plāna atmešanu, izvairoties gan no tīri zinātniskas valodas (piemēram, “ekocīds”), gan no atbildības izkliedēšanas. Pašreizējais vēsturiskais brīdis tiešām “prasa no ikviena, sākot no tiem, kas ir atbildīgi par sabiedrisko dzīvi, steidzamu rīcību par labu planētas ilgtspējai un kopējo māju apdzīvojamībai. Tā ir ne tikai ētiska, bet arī teoloģiska nepieciešamība.” Euharistija – “ekoloģiskā skola” Ticības skatījums liek atmest arī “divas nepieņemamas galējības”: plēsonīgo antropocentrismu, kas uzskata cilvēci par “visas radības absolūto valdnieku”, un biocentrismu vai ekocentrismu, kas padara dabu par absolūtu. Turpretī kristietība piedāvā “situētu antropocentrismu” (pāvesta Franciska izteiciens, ko pārņēmis Leons XIV), kas nostāda cilvēku kā “Radītā pārvaldnieku un kalpu”. Šis divkāršais aicinājums sasniedz savu virsotni Euharistijā – “ekoloģiskajā skolā”, pateicoties kurai tiek veicināta “pozitīva un proaktīva attieksme pret dabu”. Jubilejas loģika un ekoloģiskais garīgums Trešā nodaļa – “Rūpes par kopējām mājām” – sniedz dažas praktiskas vadlīnijas, kas veidotas ap piecām cilvēka pamata attiecībām. No attiecībām ar Dievu izriet “jubilejas loģika”: balstīta uz brālību, solidaritāti, nesavtību un pazemību, tā ved pie sociālā taisnīguma. No attiecībām ar sevi izriet “ekoloģiskais garīgums”, kas aicina uz veselīgu dzīvesveidu, prātīgu patēriņu (“katrs pirkums ir morāls akts”) un atbildību. Zemes un nabagu sauciens No attiecībām ar Radīto izriet tādi principi kā cieņa, ilgtspējība, Zemes “satricinošā sauciena” sadzirdēšana, kas ir “traģiski saistīts ar nabagu saucienu”; cieņa pret dzīvību (kas ļauj cilvēkam izmantot dabas resursus, bet tikai pēc vajadzības un ievērojot mērenību); askēze un gavēnis (morāla atbilde uz resursu pārmērīgu izmantošanu, īpaši bagātajās valstīs); un atbildība, kas pienākas katrai tautai. Cilvēka dzīvības svētums un nostāšanās pret karu Bez tam no attiecībām ar tuvāko izriet cilvēka dzīvības svētums (beznosacījuma un neatņemamas tiesības, kas valstīm jāaizsargā un jāveicina, tostarp nostājoties pret karu); labumu universālais raksturs (par kopējām mājām jārūpējas arī nākamo paaudžu labā); brālība (pretinde “viltus, egoistiskam, nežēlīgam un alkatīgam” individuālismam); žēlsirdība; un priekšroka nabadzīgajiem. Reliģiju savstarpējā sadarbība Kā piekto un pēdējo attiecību jomu STK aplūko dažādu reliģiju devumu Radītā aizsardzības labā. Īpaši tiek izcelti kopīgie elementi: visa pastāvošā savstarpējā saikne; pienākums cienīt visas dzīvās būtnes; cilvēka atbildība. Tādējādi “no kristīgās ticības viedokļa durvis ir atvērtas starpreliģiju sadarbībai kopīgā uzdevuma veikšanā, proti, visa Radītā cieņpilnā aizsardzībā”. Morālā atbildība Dokumenta noslēgumā Komisija atkārtoti apstiprina, ka ekoloģijas jautājums ir teoloģisks jautājums: no tā, kā mēs rūpējamies par Radīto, ir atkarīgas mūsu attiecības ar pašu Dievu. Dokuments aicina uz “ekoloģisku pavērsienu” pēc svētā Franciska no Asīzes parauga un noslēdzas uz cerības nots: vides krīze, lai cik smaga tā būtu, nemazina uzticēšanos Dievam, kurš “visu dara jaunu”. Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Tobias Tullius | 
