Svētais Jānis XXIII 1962. gada 11. oktobrī uzrunā “Gaudet Mater Ecclesia”, atzina, ka viņš nepiekrīt tā dēvētajiem “nelaimes praviešiem”, “kuri, lai gan dedzīgi aizstāv reliģiju (...), tomēr apgalvo, ka mūsu laiki, salīdzinot ar pagājušajiem gadsimtiem, ir daudz sliktāki; tie nonāk pat tiktāl, ka izturas tā, it kā viņiem nebūtu nekā, ko mācīties no vēstures”. No šejienes izriet uzdevums, kas uzticēts koncila tēviem, proti: “Pašreizējā cilvēcisko notikumu stāvoklī, kurā cilvēce šķiet ienākam jaunā lietu kārtībā, galvenokārt ir jāraugās uz Dievišķās Apredzības mistiskajiem plāniem, kuri vēlāk īstenojas caur cilvēku darbu, bieži vien ārpus viņu gaidām, un, pateicoties gudrībai, tiem ir viss nepieciešamais, pat nelabvēlīgi cilvēciski notikumi, ko izmantot Baznīcas labumam” (4.4). Leons XIV paskaidroja, ka “Gaudium et spes” promulgācija šajā atzinumā saskatīja būtisku Baznīcas dabas elementu, to, ka Jēzus Kristus “iemiesojoties, izvēlējās dalīties ar mums mūsu dzīvē”. Viņš aicina Baznīcu tādā pašā veidā dalīties ar cilvēci. Tāpēc Pastorālā Konstitūcija “Gaudium et spes” sākas ar deklarāciju, ka Baznīca dalās “šī laika cilvēku priekos un cerībās, bēdās un neziņā, jo īpaši ar tiem, kuri ir nabadzīgi, vai kā citādi cieš”. Pāvests šajā sakarā atzīmēja, ka Konstitūcija atgādina par Baznīcas nemitīgo pienākumu pētīt laiku zīmes un interpretēt tās Evaņģēlija gaismā, kā arī apzināties savu misiju turpināt Kristus darbu, kurš liecināja par patiesību un kalpoja visiem. Leons XIV uzsvēra, ka tas nav tikai morāls pienākums, un kā ir teicis pāvests Francisks, “nabadzīgo izvēle vairāk ir teoloģiska kategorija nekā kultūras, socioloģiska, politiska, vai filozofiska.” “Mēs esam aicināti viņos saskatīt Kristu, iestāties ar savu balsi viņu labā, kā arī, būt viņu draugiem, ieklausīties viņos, aizstāvēt viņus un apskaut mistisko gudrību, ar kuru Dievs vēlas dalīties ar mums caur viņiem,” teica pašreizējais pāvests, citējot sava priekšgājēja Apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”. Noslēgumā Svētais tēvs izteica cerību, ka “prieks un cerība”, latīniski, “gaudium et spes”, kļūs par Baznīcas atšķirības zīmēm, kura sludina un sniedz Evaņģēlija liecību, piesaistot sev mūslaiku sievietes un vīriešus. Vaticannews.va | 
