Uzrunājot Vatikāna apustuliskās bibliotēkas un arhīva darbiniekus, Leons XIV atgādināja par šo iestāžu misiju - saglabāt, pētīt un nodot nākamajām paaudzēm bagāto Baznīcas garīgo mantojumu. Bibliotēka - tas nav tikai klusums. "Grāmata nomierina, bet vienlaikus modina nemieru, baro vēlmi un drosmi meklēt," sacīja pāvests. Tā var kliedēt šaubas, bet nemazina vēlmi meklēt. Svētais Augustīns, pēc pāvesta teiktā, ir piemērs šai iekšējai dinamikai. Atrodoties dziļas iekšējās cīņas stāvoklī, viņš dzirdēja bērna balsi, kas klusi aicināja: "Ņem un lasi, ņem un lasi." Viņš paņēma grāmatu ar apustuļa Pāvila vēstulēm, atvēra Vēstuli romiešiem, un pārliecības gaisma izkliedēja šaubu tumsu. Tomēr piedzīvotā apskaidrība viņam nekļuva par ceļa beigām. Šaubas izzuda, bet vēlme palika, gluži pretēji, tā kļuva vēl spēcīgāka un mudināja Augustīnu iziet cauri visam Svēto Rakstu plašumam un dziļumam. "Kā aprakstīt Vatikāna apustulisko bibliotēku?" - jautāja Leons XIV, piedāvājot sirds metaforu. Tās dzīvi nosaka divas pretējas kustības - sistole un diastole, saraušanās un izplešanās, kustība uz centru un uz perifēriju. No vienas puses, bibliotēkai ir nepieciešams klusums, koncentrēšanās, cieņa un rūpīga attieksme pret mantojumu. No otras puses - tai jāpaliek par atvērtu telpu tikšanās reizēm, ideju apmaiņai un meklējumiem. Pašas bibliotēkas vēsture parāda, kā šī atvērtība īstenojas praksē. Svētais tēvs runāja par Leonu XIII, kura laikā Vatikāna arhīvs tika atvērts pētniekiem no visas pasaules. Tās krājumi jau no paša sākuma aptvēra plašu nozaru loku - no teoloģijas un filozofijas līdz astronomijai, fizikai, medicīnai, vēsturei, tiesībām un mākslai -, kā arī ietvēra dažādu kultūras un reliģisko tradīciju grāmatas. Pašreizējā izstāde "AQVA. Katastrofa un brīnums", pēc Romas bīskapa vārdiem, iekļaujas šajā atvērtības vēsturē: pats bibliotēkas izstāžu cikls liecina par centieniem uzturēt dialogu ar mūsdienu pasauli caur saglabāto mantojumu. Pāvests aicināja darbiniekus turpināt kalpošanu, izmantojot jaunas valodas un līdzekļus un meklējot jaunus kultūras dialoga un samierināšanas ceļus. Tikšanās noslēgumā viņš paziņoja, ka jau ir devis rīkojumus par jaunām telpām bibliotēkai un arhīvam. Pāvests Leons XIV ir nolēmis ierīkot jaunas telpas Vatikāna arhīvam un bibliotēkai. 14. septembrī parakstītajā dokumentā Svētais tēvs norāda uz savu priekšgājēju "vairāku gadsimtu garumā izrādītās rūpes" par iestādēm, kas "glabā un sargā Apustuliskā Krēsla administratīvo un kultūras mantojumu". Romas bīskapa lēmums ir atbilde uz abu institūciju pieaugošajām vajadzībām. Tiešais lēmuma iemesls ir bibliogrāfisko krājumu un dokumentācijas ievērojamais pieaugums, kā dēļ abu iestāžu līdzšinējās telpas vairs nav pietiekamas. Jaunā ēka tiks uzcelta tā saucamajā "Fontana dell’Autoparco" teritorijā, un tiks projektēta saskaņā ar modernākajiem arhitektūras un tehnoloģiskajiem principiem. Telpas tiks sadalītas starp Vatikāna arhīvu un bibliotēku, un daļu no tām varēs izmantot arī citu Vatikāna valsts dienestu darbinieki. Pāvests Leons XIV nolēmis arī izveidot fondu ar mērķi piesaistīt līdzekļus šim ieguldījumam un tos pārvaldīt. Vizītes ietvaros Leons XIV atklāja izstādi «AQVA. Catastrofe e meraviglia». Izstāžu sērija "Katastrofa un brīnums" ir stāsts par dažādiem dabas elementiem, kas var kļūt par cilvēka baiļu un cerības spoguļiem. Ūdenim veltītā izstāde Vatikānā būs skatāma no 2026. gada 25. septembra līdz 2027. gada 14. maijam. Projektā ir iesaistīti trīs mūsdienu mākslinieki: franču mākslinieks Žans Renē, Bils Morans no ASV un itāļu šefpavārs Fulvio Pjerandželīni. Viņu darbi rosina pārdomas par ūdeni kā draudu un dzīvībai nepieciešamo resursu. Pēc Vatikāna arhīva vadītāja arhibīskapa Džovanni Pagaci teiktā, izstāde atspoguļo pāvesta vēlmi "veicināt dialogu starp mūsdienu mākslu un bibliotēkas gadsimtiem seno mantojumu". Vatikāna apustuliskā bibliotēka ir viena no nozīmīgākajām bibliotēkām pasaulē. To 1475. gada 15. maijā dibināja pāvests Siksts IV. 20. gadsimta vidū tika uzsākts vērienīgs seno manuskriptu digitalizācijas projekts, padarot tūkstošiem unikālu dokumentu brīvi pieejamus pētniekiem visā pasaulē. Vaticannews.va | 
