Vispirms pāvests atgādināja, ka Robērs Šūmanis, kura dzīve cieši saistās ar šo vietu, bija “ticības un pārliecības cilvēks”, kurš “vecās lūzuma līnijas spēja pārvērst par cerības tiltiem visai Eiropai” un kļuva par “patiesu vienotības daudzveidībā vēstnesi”. “Sekojot viņa piemēram,” teica Leons XIV, “mūsu kā ticīgu sieviešu un vīriešu kopīgā atbildība ir apliecināt, ka aiz robežām vienmēr ir iespējams satikties, nodibināt draudzību un veidot mieru”. Uzrunas turpinājumā pāvests atgādināja, ka “dialogs nemazina mūsu identitāti, bet gan to izsaka vienkāršībā un patiesībā, atveroties otra atšķirīgumam. Atsaucoties uz pāvesta Franciska encikliku Fratelli tutti, Leons XIV piebilda, ka dialoga starp dažādu reliģiju ticīgajiem galvenais mērķis ir draudzība un miers. Jau svētais Jānis Pāvils II uzskatīja dialogu par cilvēka vajadzību, kas izriet no viņa dabas. Pēc Pola Rikēra domām, tas ir ceļš, caur kuru mēs atzīstam citādību kā solījumu, nevis kā draudu; tā ir satikšanās māksla, kas mūsu pasaulei ir ļoti nepieciešama un kas atrodas pilnīgā pretstatā agresivitātei un vardarbībai.” Atsaucies uz šī 20. gadsimta ievērojamā franču filozofa teikto, Leons XIV atgādināja, ka “Dieva vārda piesaukšana vardarbības un apspiešanas attaisnošanai ir šī vārda profanācija”. Nekas no tā, kas kropļo cilvēka cieņu, nevar būt Dieva iedvesmots. “Reliģiskajam diskursam pastāvīgi jāaicina atbruņot sirdis un vārdus,” teica pāvests. Par to mēs visi – dažādām reliģijām piederīgie – esam atbildīgi. Pēc tam Romas bīskaps norādīja, ka reliģijas ne tikai kalpo mieram un brālībai, bet tām arī ir jāiestājas dzīvības labā. Viņš uzsvēra: “Civilizācijas diženumu nemēra pēc tās materiālajiem panākumiem, bet gan pēc tā, kā tā lolo, aizsargā un ceļ cilvēku. Reliģijas ir dzīvības sargātājas: tās apliecina dzīvības svēto vērtību. To auglība izpaužas mīlošā klātbūtnē līdzās visneaizsargātākajiem un trauslākajiem cilvēkiem.” Pāvests piebilda, ka kalpot dzīvībai nozīmē vienmēr par to rūpēties. “Mums, kas esam atvērti transcendencei, ir uzticēta misija sniegt stabilus atskaites punktus, jo īpaši jauniešiem, lai veidotu kopību, kas ciena un novērtē katra cilvēka cieņu,” viņš teica. Turklāt “Baznīca uzskata par sabiedrojamiem visus, kuri vaļsirdīgi meklē patiesību, labo un skaisto”. Vaticannews.va | 
