Adorāciju nepieciešamību parasti pamato emocionāli, nevis balstoties rakstos. Varu sevi piespiespiest adorēt, bet bez piespiešanās, nu nekādi. Vairs jau sevi arī nespiežu.
Vai vēlēšnās adorēt liecina par ticību, par dziļu paļāvību uz Dievu, kas tiek izstādīts Hostijā.
Vai arī tas ir tīri individuāls palīglīdzeklis???
Ozols pievienojies: 18.02.2005 Komentāri: 1
Adorācijas
18.02.2005 10:42
Pastāstiet man lūdzu ,kas ir adorācija?
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Adorācijas
18.02.2005 18:42
Redz kur laba tema sim gadam. Kapec neviens neiesaistas?
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Adorācijas
18.02.2005 18:53
Nu labi, saksu tad es.
Man ari biezi vien nakas sevi piespiest lugties. Bet si "piespiesta" lugsana nekada gadijuma nav slikta lugsana. Garigie macitaji slave tadu lugsanu "sirds sausuma" jeb "sirds tuksnesi", jo ta rada, ka Dievu un uzticibu Vinam vertejam vairak neka konfektes, ko Vins dazkart piedava - t.i. labas emocijas. Un noteikti nevajag atstat lugsanu tikai tapec, ka "neludzas". Tiesi otradi, pieliec vel vienu minuti klat, tad launais, gars, kurs tevi kardina visu atstat un "irties uz seklumu", begs asti starp kajam iespiedis. Tas no sv.Ignacija Lojolas leksikas :)
Var jau but, ka sausums ari ir zime, ka Dievs aicina mainit lugsanas veidu. To pasu adoracijas laiku tacu varam pavadit dazadi. Un tad pec lugsanas atskatities, kada lugsana pabaroja visvairak.
Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Re: Adorācijas
18.02.2005 19:16
Es gribetu parakstities zem visa ta ko uzrakstija iepriekseja rakstitaja (Kripata). Ka ne lidz galam parlatinizejies austrumu rita katolis varu pateikt, ka baznicslavu valoda ir loti labs izteiciens: "nuditi sja ko Carstviju Gospodnju" (burtiski: mocit sevi, tiecoties uz Kunga Valstibu). Tas, ka cilvekam ir noskanojums uz lugsanu un lugsana rit ka strauts, par to jau parak pasapmierinaties nevajag, jo ta ir vistiraka un visvienkarsaka veida Dieva davana. Daudz lielaks garigs varondarbs ir tad, ja dvesele ir drums tuksums, un tad piespiest sevi lugties. Ja jus izlasisiet diza Austrumu sveta - Sv. Jana Pakapnieka "Kapnes", jus konstatestiet, ka lugsana tur nemaz nav pirmais Pakapiens no 30, bet gan... devinpadsmitais.
Kas attiecas uz Adoraciju, tad Latinu Baznica ta protams ir, bet Austrumu-Grieku ne vienmer. Laika starp Brestas Uniju un Metropolita Andreja Shepticka valdisanas gadiem Austrumu rits tika stipri latinizets, t.sk. ari Vissv.Sakramenta Adoracija tur ieviesas (tapat ka Rozukronis, piemeram). Metr. Sheptickis centas savukart liturgiju "atlatinot" un atdot tai tas griekiski-slavisko seju, un Adoracijas prakse tad tika nedaudz aizmirsta (pie bazilianiem gan, laikam, palika). Sodien Ukraina Sv. Jozafata Braliba (kas ir formali ekskomuniceta un uztur attiecibas ar FSSPX) biezi praktize Adoraciju.
Mirari pievienojies: 26.12.2004 Komentāri: 70
Re: Adorācijas
19.02.2005 02:43
Ko labāk izvēlēties:
*) mocīt sevi, tiecoties uz Kunga Valstību
vai…
*) … Man patīk žēlastība un ne upuris… / Mateja 13:9 /
Vai tad mums sevi ir jāmoka, vai mēs uzskatām sevi par Līdzvērtīgiem Kristum ???
vai tad Bībelē ir teikts par 30 pakāpieniem ??? Ja ir tad, priecāšos uzzināt, jo pats nemaz tik labi to nepārzinu…
Iespējams tiem mērķē uz svētumu Pakāpnieks būs labs palīgs.
Bet tā sacīt vienkāršai tautai, labāk iztikt ar Bībeli.
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Adorācijas
19.02.2005 14:58
Baidos, ka "vienkarsa tauta", vismaz katoli, Bibeli vimazak lieto... Nu, tas ta..
Ja, man ari 30 pakapes butu druscin par sarezgitu, bet par to mocisanos visu dzivi, man liekas, Mirari, druscin par daudz sals ieberi. Kad kads grib notievet vai bus laba forma, vins apnemas katru ritu skriet krosu. Ir riti, kad tas ir forsi, bet ir tadi, kad gribetos 10 dzives gadus atdot par vel 5 minutem silta gultina... Bet cilveks izmanto savu gribasspeku, un, ja motivacija ir pietiekami skaidra un vilinosa, tad vins ies un skries.. Un tas "mocibas" bus jau tikai izkapsana no gultas, pec tam naks triskars gandarijums un prieks - ka labi izvedinaju galvu dzestra rita veja, ka esmu vel vienu soli tuvak savam merkim, kura del to daru un ka parvareju savu slinkumu un negribesanu - paaugos sava iekseja speka.
Neskaidrosu so lidzibu, domaju, pietiekami skaidrs, ka to pasu attiecinam uz lugsanas dzivi.
Es nezinu ko tu turi par savas dziives ideaalu un autoritaati, kam liidzinaaties un uz ko tiekties, bet neredzu arii neko sliktu tajaa ka cilveeki tiecas kljuut sveetaaki, liekot sev par piemeeru Jeezu,. kas gan tur ir nepienjemams??? uz ko tad tiekties? uz greeciigumu vai???
Mirari pievienojies: 26.12.2004 Komentāri: 70
Re: Adorācijas
20.02.2005 00:54
Mīļie Kristum ticīgie!
Kripata – man ir prieks, ka tu atzīsti, ka 30 ir par daudz… Tuksneša tēviem jau tieši laikā, bet 20 gs cilvēkam jau vajag ko vienkāršāku… tā sacīt priekš tautas...
Hieronymus – Jēzus ir piemērs, bet tomēr mēs zinām, kas bija viņš un mēs zinām, kas mēs esam… Kā piemērs varētu būt tie nabaga cilvēki Filipīnās, kas grib pakarāties pie krusta kā Jēzus un baznīcas attieksme pret viņiem nav pozitīva… tas tā par piemēru.
Amada pievienojies: 24.12.2004 Komentāri: 173
Re: Adorācijas
20.02.2005 09:30
Biezi vien mums skiet, ka lidzinaties Jezum, sekot Vinam visa tas ir neiespejami. Tacu cilveki, kurus Baznica ir uzskatijusi par svetajiem to ir izdarijusi. Piem., sv.Francisks no Asizes. Visvieglak pateikt - jezus bija Dievs, mes tikai cilveki, mums nekas tads nav iespejams. To saka musu kutrums, nevelesanas kaut ko mainit. Iespejams ir. Bet tas nozime, ka jamaina visa dzive, dzivesstils, kura mes pielavam mazos grecinus, ar domu - ai nu es jau tikai cilveks, gan jau Dievs piedos.
Tiesi ta - piesisties pie krusta - tas nav cels uz svetumu. Tas butu parak viegli. Divaini vai ne? Lai ari tas ir sapigi, bet tas tomer ir vieglak, neka iet svetuma celu, kuru ejot cilveks visu liaku ir izveles prieksa, tam ik bridi jasaka "ne" kardinajumam. Tas ir gruti. Bet iespejami. Ja tas ta nebutu, tad Jezus nebutu sacijis vardus: "Kas mani mil, lai seko man!" Vins zinaja, ka tas ir iespejami.
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Adorācijas
21.02.2005 10:56
Piekritu Amandai. Nav pat jegas meginat lidzinaties kadam citam, ka vien pasam Jezum, jo tiesi pec Vina attela mes esam raditi, un, jo vairak meginam lidzinaties Vinam, jo vairak klustam par cilvekiem, par sevi pasiem, par tadiem, kadi esam raditi. Greks jau ir tikai sveskermenis musu cilveciskaja daba.
Protams, ta lidzinasanas, jeb sekosana jau nenozime, ka mums jadodas uz Izraelu un tml. dazi svetie, ka Sarls de Fuko ari ta meginaja, bet katru jau Dievs savadak sauc Evangeliju izdzivot.
Nu ja, nav jau viegli cilvekam but, vel grutak par Cilveku klut... Bet tapec jau dzive ari ir tik interesanta...
ADN pievienojies: 26.12.2004 Komentāri: 48
Re: Adorācijas
21.02.2005 20:55
Adoraacija tulkojumaa noziimee pieluugsme. Pieluugsme ir religjijas tikuma pirmaa darbiiba. Pieluugt Dievu noziimee atziit Vinju kaa Dievu, Radiitaaju un Pestiitaaju, Kungu un visa pastaavoshaa Saimnieku, bezgaliigo un zeelsirdiigo Miilestiibu. ... Vieniigaa Dieva pieluugsme atbriivo cilveeku no iesleegshanaas pasham sevii, no verdziibas greekam un pasaules elkdieviibas. (no RKB katehisma 2096-2097 521 lpp. latv. izdevumam) Dievs ir redzami klaatesoshs uz zemes zem maizes un viina ziimeem. Sho savu klaatbuutni Vinjsh dariija klaatesoshu caur apustuljiem, liidz pat pasaules beigaam. Vinjsh ir Dziiviibas Maize. Kas no taas eed, tas nemirs, kau arii buutu nomiris.
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Adorācijas
22.02.2005 13:01
Adoracija ir lugsanas veids, kad tu vienkarsi teeree savu laiku ta prieksa, kurs vienigais ir ta pateisi verts...
