Viens vīrietis stāv uz perona, gaida vilcienu. Tad pienāk klāt viņam viens svešinieks un sniedz vēstuli, sacīdams: "Vai tu, aizbraucot otrā galā varēsi atdot, tur būs, kas sagaida? Ja pēc stundas, gadījumā, neierodas, vari iet prom, bet vēstuli tu nekādā gadījumā nedrīksti lasīt!!!""šamējais atbild:"O.K!" Pārbrauc uz savu dzimto vietu, staigā pa peronu, paiet stunda, neviens neierodas. Dodas mājās. Sieva mājās dusmīga:"Kur tik ilgi vazājies apkārt? Vilciens jau pirms stundas, taču, pienāca!" Vīrs atbild:"Man bija jānodod vēstule, tapēc gaidīju uz perona stundu." Un izstāsa sievai visu stāstu. Sieva:"Nemuldi!Un kas tad tajā vēstulē rakstīts?" Vīrs:"Es nedrīkstu lasīt, tādēļ ņem un izlasi pati." Sieva izlasa, paliek sarkana no dusmām, bļauj: "Savāc savas pekeles un tinies no šejienes, kur acis rāda!" Vīrs šokā, bet redz, ka strīdēties nav jēgas, tādēļ paņēma savus koferīšus un devās pie sava labākā drauga. Atnāk pie drauga, šamējais jautā: "Kā tad tev sieva tā izsvieda?" Vīrs izstāsa visu stāstu.
Draugs saka:"Bet kas tad tai vēstulē tāds briesmīgs bija rakstīts?" Vīrs iedod izlasīt. Draugs izlasa, paliek zvērīgi dusmīgs, izsviež šo no mājām un saka:"Nekad vairs pie manis nenāc! Vīrs bēdīgs aiziet. Nelaimīgs:sievas nav, drauga nav, iet arī nav kur.Nolemj pārnakšņot uz soliņa. Iekārtojās jau.Pienāk policists un jautā, ko tad šis te dara? Vīrs atkal izstāsta savu stāstu. Policists:"Nu kur tad ir tā vēstule? Labi, vīrs iedod to vēstuli, policists izlasa.Sāk lamāties: "Tu tāds un šitāds.A, nu ka uz tiesu!" Aizved uz tiesu.
Tiesnesis jautā:"Par ko apsūdz?" Vīrs jau zina, ka nekas labs nav gaidāms, bet vienalga izstāsta stāstu un sniedz vēstuli. Tiesnesis izlasa un sašutis:"Nāvessods!!!" Aived vīru sodīt uz nāvi. Bende jautā:"Par ko tad tevi tā?" Virs, zaudēt jau vairs nav ko.Atkal nostāsta savu storry, sniedz vēstuli. Bende uzreiz nikns-šņarps, un galva nost. Vīrs nomirst un lido uz debesīm. Dievs saka:"Nu, kā tad tu miri?Kas notika?" Vīrs atkal visu izstāsta:"Bija nu reiz tā un tā."Iedod Dievam izlasīt vēstuli. Dievs šausmās:"Tads tu mums pavisam nederi."Un nosviež lejā pie sātana. Sātans jau priecīgs par jauniņo, berzē priekā rokas:"Nu, mīlīt, ko tad tu LABU sadarīji?" Vīrs:"Nu bija man tāds stāsts..."Visu atkal detalizēti izstāsta. Nu, ļaunāk būt vairs nevar, tādēļ jasu mierīgi dod sātanam to vēstuli. šis izlasa, dūmi pa nāsīm, zvērīgi nikns. Aizper šo projām. Nu vīrs lido, lido, līdz iekrīt okeānā. Peld,peld.Neredz ne gala, ne malas. Nomirt taapat vairs nevar - miris jau taču. Tā viņš noslīkst, atkal uzpeld. Tad skatās - sala! ALimīgs izpeld ārā, nabadziņš, pārguris. Domā:"Ja reiz man šitā neveicas, ņemšu un izlasīšu to vēstuli." Izvelk no kabatas..., atloka, skatās...A, TUR,...BURTIņI IZPLūDUšI!!!!!!!!!!
