Jā, nedaudz tas atgādina kādreiz saņemtās ķēdes vēstules, kas rakstītas pēc principa – izdarīsi to un to, nosūtīsi tik un tik cilvēkiem un kļūsi laimīgs. Te netiek solīta laime, laime – mums palicējiem. Nekas te netiek solīts. Ko lūgt par pāvestu? Atmiņā uzzibsnī pirms dienas redzētie kadri no televīzijas – raudošas sejas, katoļi, kas lūdzas un cer uz pāvesta izveseļošanos. Esmu katoliete, bet sirds klusē, pār seju nebirst asaras un es neceru uz izveseļošanos. Iekšēji apklustu un ieklausos. Saklausu, ka vienīgais, kas sirdī dzimst, ir lūgšana par laimīgu nāvi. Latvijas katoļi lūdzas. Bet SMS ķēdīti pārrauj pats pāvests. Pl. 23.40 pienāk nākamā ziņa: “Pāvests ir miris. Mēs palūdzāmies.” Pieslēdzos pie interneta un izlasu šo vēsti vispirms portālā “Katedrāle.lv”, tad portālos “Apollo”, “Delfi” un “Tvnet”. Jā, tas ir noticis. Tas ir piepildījies. Sirdī ielīst prieks – viņš ir piedzimis debesīm! Viņš ir pārkāpis to robežu, kas šķir mūs no mūžīgā prieka un līksmības pasaules. Viņš ir tur, pie Tēva. Viņš ir mūžīgajās mājās. Viņš ir jau tur. Negaidīti atmiņā uzaust ainas no skolas laikiem, kuras gadiem ilgi nebiju atcerējusies. Tad mūsu ģimene dzīvoja tipiska Rīgas īres nama piektā stāva dzīvoklī. Virtuvē uz ledusskapja bija vieta, kur vislabāk varēja dzirdēt ārzemes. Bieži mans tēvs ausi piespiedis pie VEF Spīdolas klausījās ziņas – Amerikas Balsi, Vatikāna Radio, arī Brīvā Eiropa. Bieži tās tika traucētas. Tas bija 1978.gads. Šoreiz ar Vatikāna Radio ievada džingla skaņām nāca līdzi tēva satraukums: Pāvests ir miris. Tas bija Pāvils VI. Man bija no Romas atceļojis baltu pērlīšu rožukronis, uz kura bija vārdi “Paulus VI”. Tika vēlēts jauns pāvests un tad es uzzināju par vēlēšanu procedūru: iemūrēto konklāvu, par tumšajiem un gaišajiem dūmiem. Pasaulei jāgaida, kamēr gaiši dūmi pacelsies no skursteņa kā zīme, ka kardināli ir ievēlējuši jauno pāvestu. Pagāja kāds neilgs laiks un jau atkal satraucoša ziņa – pāvests ir miris. Un atkal tika vēlēts jauns pāvests. Savā padsmitnieces prātā jautāju: vai arī šis Dieva vietnieks zemes virsū ātri mirs? Bet mans tēvs ar prieku un lepnumu noteica, ka viņš ir polis, nu bezmaz vai kaimiņš un radinieks, pie tam jaunāks un varētu ilgi būt par pāvestu. Jā, pēc īsā Jāņa Pāvila pontifikāta, kurš Baznīcas vēsturei atstāja unikālu mantojumu – pāvestu vēsturē agrāk nebijušu dubulto vārdu – Jānis Pāvils, tagad tika ievēlēts kardināls Karols Vojtila. Viņš izvēlējās mantot šo pāvesta vārdu, lai turpinātu visus savus priekšgājējus un kļuva par Jāni Pāvilu II. Vārds Jānis jauno pāvestu saista ar svētīgo Jāni XXIII, kas, sasaucot Vatikāna Otro koncilu, Romas Katoļu Baznīcā aizsāka jaunu laikmetu. Savukārt, vārds Pāvils saista ar Pāvilu VI, kas savu vārdu izvēlējās kā ekumeniskās vienotības simbolu. Jānis un Pāvils. Šie divi vārdi Baznīcas vēsturē izsaka daudz. Jānis simbolizē kontemplatīvo, mistisko dimensiju. Tā ir lūgšana, kas ir bijusi šīs darbīgās dzīves pamatā. Ar Pāvila vārdu asociējas intelektuālā dimensija. Jā, vēlāk, iepazīstoties ar Karola Vojtilas darbiem filozofijā, nācās novērtēt viņu kā intelektuāli un filozofu. Vēl Pāvila vārds asociējas ar misiju ceļojumiem un ekumenismu. Un arī šajā ziņā Jānis Pāvils II bija nepārspējams: ceļojumu kopgarums veido trīsdesmit zemeslodes apkārtmērus. Te arī Latvijas apmeklējums. Arī pavērtais ceļš daudzām ekumeniskām kustībām ir nozīmīgs ieguldījums, īpaši, kad atceros savas vecās mātes stāstus par viņas laika katoļu priesteru sludinātajiem aizliegumiem pat soli spert luterāņu vai pareizticīgo dievnamā. Temats, kas kļūs par nākamo pāvestu, būs tuvāko nedēļu uzmanības centrā. Jau tagad tiek izteiktas visdažādākās spekulācijas par nākamo pāvestu. No Eiropas? No Āfrikas? No Latīņamerikas? Bet varbūt tas nav tas svarīgākais, no kurienes būs nācis nākamais pāvests, bet svarīgākais būs, vai viņš turpinās Jāņa Pāvila II atstāto mantojumu un vai viņš izvēlēsies par savu pāvesta vārdu Jānis Pāvils III vai arī kādu citu? 3.aprīļa vakarā atkal saņemu vairākas vienādas SMS, šoreiz vēstot sekojošo: “Aizdedzini svecīti. Svecīti savā logā pāvesta piemiņai. Aizsūti šo īsziņu pieciem cilvēkiem. Nepārtrauc šo ķēdi, lai deg gaismiņa visos māju logos.” Nezinu, kurš ir šo SMS aizsācējs, bet lūgsimies, lai labais, ko viņš ir aizsācis, turpinās! Marika Zelča-Čerāne,
Kristīgās Dzīves Institūts,
Rīga, 2005.gada 4.aprīlī | 
