- Lūdzu, pastāstiet tuvāk par šo iniciatīvu? 2004. gada 26. oktobrī Ogres draudzē ar mūsu priestera Konstantīna Bojāra svētību radās lūgšanu grupa. Mēs tikāmies reizi nedēļā, ceturtdienās, lūdzāmies Rožukroni Dievmātes nodomos. Tad piedalījāmies adorācijā un arī Svētajā misē. Programma mums ilga trīs stundas. To darījām divus gadus. Tad nolēmām, ka varbūt mēs vēl kaut ko varam darīt, jo lūgšanas ir vajadzīgas, bet Dievam ir vajadzīgi arī labi darbi. Radās doma darīt kaut ko praktisku, lai cilvēkus vairāk rosinātu domāt un, lai viņiem būtu vieglāk atgriezties pie Dieva. Lai viņus uzrunātu ne tikai baznīcā, bet arī uz ielas. Lai rodas iespēja, ejot pa ielu, ieraudzīt vietu, kur viņi var ieiet. - Tātad, šis kiosks kalpo arī tam, lai ar kristīgo ideju iepazīstinātu arī cilvēkus, kuri nav saistīti ar Baznīcu un varbūt ir no kādas citas konfesijas?  Jā, doma pamatā bija, ka mēs darbojamies un uzrunājam, pirmkārt, katoļus. Mūsu lūgšanu grupa ir katoļi. Bet Kristus jau pirms diviem tūkstošiem gadu nav dalījis kristiešus. Arī šodien kristiešu pienākums ir nevis dalīties, bet vienoties. Mēs šajā veikaliņā vienmēr priecīgi sagaidām gan luterāņus, gan pareizticīgos. Mēs rūpējamies, lai cilvēkam ienākot būtu ko ieraudzīt, sadzirdēt, būtu par ko parunāt. Mums ir garīgā literatūra, dažādi mūzikas ieraksti, sveces, ļoti daudz svētbildīšu. Ja cilvēkam ir iekšēja vajadzība pēc lūgšanas, bet viņš nezin, no kā sākt, tāpēc mums ir sakopētas litānijas, lūgšanas. Mēs cilvēkiem palīdzam atrast ceļu pie Dieva caur lūgšanu. Palīdzam viņam tikt gala ar savām ikdienas problēmām. Mēs priecājamies par visiem kristiešiem un arī par nekristiešiem, kas pie mums ienāk. Šie daži mēneši, kad mēs darbojamies, dod daudzas liecības. Cilvēks ienāk un saka: “Es neesmu kristīts. Ko jūs man ieteiktu, kā man virzīties, ko darīt, lai varētu nokristīties?”
- Tātad šis kiosks palīdz cilvēkos, kuri baznīcu nepazīst, apgāzt arī vienu, otru mītu, kas radīti sevišķi ap Katoļu baznīcu? Jā, cilvēki nāk ļoti bieži varbūt nevis, lai kaut ko nopirktu. Viņi nāk parunāt un izkratīt savu sirdi. Viņi paklausās mūziku, paskatās uz Dievmātes statuju, kas mums ir kioska centrā. Viņi saka, ka tas viņus ļoti nomierina. Viņi sakārto domas. Viņi aiziet mazliet sakārtotāki un iekšēji mierīgāki. Visā savā mūžā es neesmu dzirdējusi tik daudz pateicības vārdu, cik pa šiem dažiem mēnešiem esot kioskā. Visu konfesiju cilvēki uzskata, ka ir labi, ka Ogrē ir tāda vieta, kur var ieiet. Tā kā tas ir kiosks un ziemā ir ļoti auksts, viņi ļoti uztraucas, kā mēs izdzīvosim. Viens atnes no mājām radiatoru, otrs grīdsegu. Tiešām ir jūtama liela cilvēku mīlestība. - Kā jūsu kiosku var atrast? Mēs atrodamies pašā Ogres centrā, piecu minūšu gājienā no autoostas un stacijas, Brīvības ielā 28. - Paldies par sarunu! Lai Dievs Jums dod spēku darbā! Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga. | 
;)