Lūgšanu nedēļas aizsākumi meklējami 1963.gada janvārī Lionā, Francijā. Tās idejas autors bija abats Pols Kuturjē. Baznīcas šķelšanās vienmēr ir sāpējusi kristiešiem ,un tāpēc, lai notiktu samierināšanās konfesiju starpā, par to vajadzēja lūgties. Lūgšanu nedēļa tiek atzīmēta vienu reizi gadā un tās patiesais mērķis ir sirds atgriešanās. Mainīt stereotipus attiecībā uz otru cilvēku un, ka konfesiju dažādība nevar būt par šķērsli kristiešu vienotībai. Tā ir pilnīgas un patiesas mīlestības izpausme. Šogad Pāvests vēstījumā Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību pievēršas diviem elementiem, kas veido patiesa ekumenisma garu – vienotība lūgšanā un vienota nostāja konkrēta rīcībā, palīdzot tiem, kas ir postā un ciešanās. Šīs divas atbildīgās jomas ir cieši saistītas, jo kā viena, tā otra skar Vispārējās Baznīcas dziedināšanu. Šīs lūgšanu nedēļas laikā kristieši sekos īpaši izvēlētiem lasījumiem no Svētajiem Rakstiem. Sākot ar 19. janvāri Romā sv. Pāvila Bazilikā notiks dievkalpojumi veltīti katrai konfesijai, attiecīgi to specifiskajiem, liturģiskajiem ritiem: 19. janvārī dievkalpojums veltīts – pareizticīgo ritam, 22. janvārī anglikāņu, 23.janvārī luterāņu konfesijas pārstāvjiem. Visbeidzot Pāvests Benedikts XVI 25. janvārī plkst. 17.30 sv. Pāvila Bazilikā svinīgi, sv. Pāvila svētku dienas priekšvakarā, ar vakara lūgšanu noslēgs nedēļu garo pasākumu virkni. Kā katru gadu, turpinot tradīciju, arī Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 25. janvārī plkst.19.00 tradicionālo konfesiju pārstāvji ieradīsies uz kopēju ekumenisku dievkalpojumu. Dievkalpojuma ir aicināti lielāko Latvijas konfesiju pārstāvji. Pareizticīgo Baznīcu pārstāvēs: tēvs Aleksandrs Naglis, tēvs Nils Druvaskalns. Ev. Luteriskās baznīcas draudžu mācītāji: E. Godiņš, E. Bikše, A. Eglītis, A. Smuidris, baptistu draudžu mācītāji: E. Mažis,Ģ. Ašnavics, katoļu konfesijas pārstāvji: Tēvs A. Smelters, J .Budkāns, priesteri I. Tolstovs, A. Kravalis, A. Kazakevičs un diakons G. Konstantinovs. „Mēs nevainojam nevienu, kas iesāka kristiešu šķelšanos, lai kurš tas būtu. Vainīgo jau sen nav, viņi visi ir miruši. Mūsdienu kristieši ir dzimuši un auguši kā jau esošu konfesiju piederīgie un nejūtas vainīgi par notikušo. Tieši tas ļauj viņiem vieglāk kontaktēties ar citu konfesiju pārstāvjiem gan ikdienas darbā, gan lūgšanā”, savā uzrunā par kristiešu vienotību uzsver Kardināls Jānis Pujats. J. Pujats priecājas, ka par spīti nevienprātībai noteiktos teoloģiskos un liturģiskos jautājumos, konfesijas atrodas uz pareiza – kopīgas lūgšanas - ceļa. Vēl svarīgāka, pēc J. Pujata domām, ir vienotā nostāja morāles un ētikas jautājumos: „Dieva baušļi ir kopīgi, un tas ļauj mums, kristiešiem, būt vienotiem sarunās ar civilās varas pārstāvjiem par to vai citu morāles normu ievērošanu, piemēram, likumdošanā. Jālūdzas, lai viņi mūs sadzirdētu!” 
| 
