A. god. premjera kungs un visi klātesošie! Esam gandarīti, ka varam runāt ar Valdības vadītāju par jautājumiem likumdošanā, kas skar tieši reliģiju un morāli. Attiecībā uz reliģiju ir svarīgi, lai neatkarīgi no grozījumiem Krimināllikumā tiktu saglabāts s a t u r s, kas pašreiz ir izteikts šī likuma 150.pantā. Tajā ir aizliegta ticīgo diskriminācija, reliģisko jūtu aizskaršana un naida celšana pret ticīgiem. Šis pants aizsargā sirdsapziņas brīvību, kā arī cieņu pret Visaugstāko autoritāti - Dievu, kuram oficiāli atdod godu arī valsts varas pārstāvji. Attiecībā uz morāles lietām kristieši ne tikai piekrīt, bet arī prasa, lai jebkura cilvēktiesību diskriminācija tiktu aizliegta, jo tas ir tuvākmīlestības likums. Mēs neesam homofobi. Homofobija ir termins, ko lieto homoseksuāļi un avīžnieki, bet ne juristi. Kristiešiem no sākta gala ir cits princips: "Mīli cilvēku, bet ienīsti grēku." Tas ļoti labi saskan ar visām cilvēktiesību normām. Tātad cilvēktiesībām nav nekā kopīga ar nedarbiem vai netikumiem, ieskaitot homoseksuālismu. Redzam, ka praksē juristu pirmais klupšanas akmens ir vērtību sistēmā, piemēram, likumprojektā līdzās pozitīvām vērtībām kā reliģija, valoda, rase, ievietots arī skandalozais homoseksuāļu netikums. Kāpēc skandalozais? Tāpēc, ka tas ir pret vairākiem fundamentāliem likumiem, proti: pret Latvijas Satversmi, pret Bībeli, pret dabas likumu un pret vispārējo tikumisko pārliecību tautā.. Kā lai tauta pieņem šādu likumu? Vai piespiest iedzīvotājus ar varu? Tas nebūtu risinājums! Tātad nav jāsteidzas ar likuma grozījumiem, iekams nav atrasts labākais ilgtermiņa variants. Otrs klupšanas akmens parādās, kad likumā jānošķir privātā darbības sfēra no publiskās. Ja mēdz teikt, ka privātā dzīvē "cilvēka tiesības beidzas tur, kur sākas otra degungals", tad publiskajā sfērā tās beidzas tur, kur tās nonāk pretrunā ar sabiedrības interesēm. Un roku dzelži vai asaru gāzes nav diskriminācijai, bet gan kārtībai. Ko homoseksuālisti dara savās mājās, par to viņi atbild Dieva priekšā, bet bīstami būtu pieļaut, ka netikums pa dažādiem kanāliem nonāk publiskā sfērā un inficē sabiedrību. Ļoti neapdomāti 2003.g. Saeima pieņēma grozījumus Bērnu aizsardzības likumā, izmetot no visiem likuma pantiem jēdzienu "audzināšana". Kopš tā laika stāvoklis skolās krasi pasliktinājās: ieviesās netikumi - narkomānija, smēķēšana, seksuālā izlaidība... Un tagad grasās legalizēt vēl homoseksuālismu! Kristus ir brīdinājis: "Nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām nesamin tās un atgriezušās jūs pašus nesaplosa" (Mt 7,8). Uzpeld svarīgais jautājums: kas dominēs publiskajā sfērā? Kristīgās vērtības vai liberālisms savā ekstrēmajā veidā? Tādas izvēles priekšā labāk ir bez grozījumiem saglabāt esošo likumu. Vēl trešā lieta, ko juristi nav atrisinājuši, tā ir likuma neskaidrā definīcija. Likuma panti ir rokasgrāmata tiesnešiem. Ja tajā ir bargi sodi paredzēti, tad cilvēkiem skaidri jāzina: par ko draud sods? Taču likumprojekta 150.pants aizplīvurots ar vispārējo frāzi "normatīvos aktos noteiktie diskriminācijas aizliegumi". Kāpēc? Jo aiz tās slēpjas arī seksuālā izvirtība, kurai ar šo pantu grib piešķirt likumīgu statusu. Par to taču atklāti raksta presē un kaunina skolotājus, kas domā citādi... Runa ir par fundamentālu morāles jautājumu. Tāpēc aicinām Saeimu apturēt likuma grozījumus. Mēs, garīdznieki, sakām: "Saeima par savu izvēli ir atbildīga Dieva un tautas priekšā." | 
