Ne reti iznāk tā, ka mīlestības skolā nākas iet jau sirmot sākušiem vīriem un dzīves salauztām sievām. Arņa Šablovska rakstā „Dieva pieskāriens” mēs ko vairāk uzzināsim par Nemitīgās adorācijas aizsākumiem Aglonā, par šīs idejas atnākšanu uz Latviju un par Vissv. Sakramenta pielūgsmes pieredzi citur pasaulē. Raksta autors no sirds tic, ka tieši šis pasākums Visvairāk ir spējīgs mūsu Latviju pavērst uz gaismas pusi. Paliek vien jautājums, kā pret to attiecamies un cik nozīmīgs tas ir katram no mums? Par to aicina padomāt arī svētīgā māsa Faustīne Kovaļska rakstā „Dieva Žēlsirdība Euharistijā”. Kāda ir svētbilžu nozīme mūsu dzīvē, stāsta Kiko Arguelo savā sacerējumā „Kunga Kristīšanas ikona”. Viņš pasvītro domu, ka svētbildes būtība slēpjas tanī, ka tās noņem aizkaru, nojauc tos mūrus, kuri atdala mūs no Radītāja, palīdz lūgties un veidot attiecības starp materiālo un neredzamo, dievišķo pasauli. Par to, kā iepazīt savu dvēseli, varam lasīt jezuītu tēva Jāzepa Augustīna rakstā, bet ceļvedis Bībeles studijās ir arī jezuīta Alfreda Holeviņska sastādītajā materiālā, kurš žurnālā tiek publicēts turpinājumos. Savukārt raksts „Patiesība par Jehovas lieciniekiem” noslēdzas ar domu, ka tad, ja cilvēks skaidri jau iepriekš zinātu, kas viņu sagaida, kādas prasības viņam tiks uzstādītas un kam viņam liks ticēt – neviens šajā sektā brīvprātīgi neiestātos un tādai „izvēlei” nesekotu tik daudz salauztu mūžu. Par Svētās ģimenes soļiem Ēģiptē publikācijā „Katōļu Dzeivē” stāsta jauns autors no Preiļu puses, Preiļu ģimnāzijas audzēknis Arturs Balodis. Rubrikā „Atceres” šoreiz varam iepazīties ar diviem gara milžiem Latgales kultūrvēstures mantojumā – grāmatu izdevēju Vladislavu Loci un valodnieku profesoru Antonu Breidaku. Par seno garīgo dziesmu teicēju Balvu puses Upītē Annu Keišu stāsta literāts Ontons Slišāns un mudina nelaist vējā savu garīgo bagātību pūru, vākt to kopā, pierakstīt, pētīt, saglabāt. Nu tiešām – ne zemē sviežams, bet cītīgi izmantojams padoms! Latgales Radio žurnāla slejās šoreiz pārstāv komentāru autore, žurnāliste Daina Losāne, kuras vērīgo redzējumu esam jau pamanījuši, viņu Radio viļņos klausoties. Un pilnībā piekrītu Dainas sacītajam, ka ikviena masu saziņas līdzekļa (avīzes, žurnāla vai Radio) pastāvēšana bija, ir un būs atkarīga no tā, cik mēs ticēsim paši sev un būsim viens otram (rakstītājs – lasītājam, runātājs – klausītājam) vajadzīgi. Bet Veronika Tenča Goldmane savā vēstulītē „Katōļu Dzeivei” saka, ka saglabāt valodu un savu būtību var tikai tie, kuri dzīvo Latgalē un ne tikai dzīvo, bet kuriem ir liela pašapziņa un augsts pašvērtības mērs. Viņa atzīstas: Visa mana cerība ir uz Latgales kultūras darbiniekiem un studējošo jaunatni. Lai Dievs viņiem palīdz! Mīļš paldies viņai par novēlējumu, jo debesu Tēva palūkošanās mūsu tik daudzu neatrisināto lietu virzienā patiesi ir ļoti nepieciešama. Lasīsim žurnālu „Katōļu Dzeive” un rakstīsim tam! Tā ir mūsu, sevišķi Latgales cilvēku tribīne, tāpēc nebūsim kūtri to izmantot. Maruta Latkovska, redaktore | 
