Santjāgo ceļš ir sens, daudzu gadsimtu iestaigāts ceļs, pat ceļu sistēma pa kuru svētceļnieks dodas uz svētā Jēkaba kapu, Santjāgo de Kompostela Spānijā. Tā ir viena no senākajām un lielākām svētceļojumu vietām, svētnīcām Eiropā. Gadsimtu gaitā visa ceļa garumā ir izveidotas īpašas naktsmītnes, svētceļnieka apzīmējums – gliemežvāks, kā arī īpašos svētceļojuma punktos ir iespēja saņemt speciālus svētceļnieka zīmogus, kurus sakrājot svētceļnieks saņem sertifikātu. Daudzi cilvēki šo ceļu dodas ar kājām, vai velosipēdiem un piedzīvo dziļu satikšanos ar Dievu.
Šajā foto kolekcijā reālās Santjāgo ceļa izpausmes tiek aplūkotas no visdažādākajiem – pieredzes, garīguma, kultūras, izcelsmes, kā arī citiem aspektiem. Aizejot uz šo izstādi, pārsteidza šo dažādo fotogrāfu skatījums uz kopīgo ceļu un cilvēkiem visapkārt. Raugoties fotogrāfijās, ir jūtams svētceļnieka “gars”, ko mēs katrs Latvijā piedzīvojam tuvojoties Augusta mēnesim. Tad arī mūsu zemē svētceļnieku straumes pa dažādiem ceļiem plūst uz Aglonu.
Šī izstāde sniedz lielu ieguldījumu Santjāgo ceļa popularizēšanā, kas ir neapšaubāma garīga un kultūras vērtība. Izstādi pavada plaši un brīvi pieejami informatīvie un vizuālie materiāli par Santjāgo ceļu un Galīsijas reģionu.
Fotogrāfijas ir krāsainas, dzīvīgas un uzrunā katru, stāstot par Latvijā mazāk pazīstamu Spānijas daļu – Galīsiju, rādot to visos gadalaikos, dažādās noskaņās un no 11 autoru pozīcijām, kas nodrošina izstādes darbiem daudzveidību un visaptverošu Santjāgo ceļa fenomena vizualizāciju.
Izstādē piedalās seši plaši atzīti Galīsijas preses fotogrāfi: Delmi Alvaress, Fernando Beljass, Haviers Teniente, Tino Martiness, Tino Viss un Šulio Viljarino, kā arī piecas fotogrāfes – to valstu, kurās ir paredzēta šīs izstādes rīkošana, pārstāves: Tīne Hārdena, Katja Losonena, Eva Pērsone, Krisa Elbeka, kā arī Signe Raikstiņa – Rīgas ekspozīcijas pieaicinātā fotogrāfe.
Pirmā Santjāgo ceļa izstāde notika pagājušā gada jūnijā Kopenhāgenā, bet otrā tika atklāta šī gada 7. martā Bergenā. Lūk mākslinieces Evas Pērsones (Zviedrija) liecība: „Dieva zīmes. Es pamodos Spānijas laukos un aptvēru – man nav ne jausmas kā atrast Santjāgo ceļu. Kad biju klīdusi skaistajā ainavā uz labu laimi kādus 5 kilometrus, vērodama aiz kalnu korēm lēnām augšup kāpjošo sauli, es sastapu divus svētceļniekus no Austrijas. Viņi man ierādīja dzeltenās bultas, kurām jāseko, lai nokļūtu Santjāgo de Kompostelā. Iedama tālāk es pamanīju, ka varu vadīties ne tikai pēc bultām – ceļš bija kā nosēts ar dzeltenām dažādu materiālu zīmēm. Man šķita, ka Dievs ar mani ir izspēlējis joku. Galu galā nolēmu fotogrāfijās pamīšus atspoguļot gan zīmes, gan ainavas, lai skatītājs izjustu, ko nozīmē būt svētceļniecei.” Aicinu visus aiziet uz šo izstādi, jo tuvojas jau vasara, kad augusta mēnesī arī mēs ikviens esam aicināti doties mūsu Latvijas svētceļnieku ceļā, pie Aglonas Dievmātes. | 
