Kapitulā atkārtoti uz četriem gadiem par dominikāņu ordeņa ģenerālvikariāta priekšnieku Baltijas valstīm tika ievēlēts dominikāņu tēvs Jaceks Šprenglevskis. Kā pastāstīja Liepājas Sv. Dominika klostera dominikāņu brāļi - tēvs Pēteris un tēvs Oskars, kapitulā tika arī ievēleti trīs definitori, kuri šajā laikā ir atbildīgi par augstāko varu vikariātā. Augstāko varu vikariātā pārstāvēja ģenerālvikārs Jaceks Šprenglevskis, dominikāņu tēvs Sergejs Ivanovs no Rīgas, kurš pašlaik Sv. Jāzepa klosterī pilda Betānijas dominikāņu māsu kapelāna pienākumus, dominikāņu tēvs Oskars no Liepājas Sv. Dominika klostera, kā arī dominikāņu tēvs Pauluss Rudinskas no Viļņas Sv.Filipa un Sv. Jēkabu klostera. Kad kapituls noslēdzas, definitori veido vikariāta padomi un lemj par visiem svarīgākajiem jautājumiem, kas notiek vikariātā. Kā atzīmēja dominikāņu tēvs Pēteris, kopumā kapitulā piedalījās 14 brāļi no Baltijas valstīm. Līdz 8.septembrim notika plenārsēdes, kurās dominikāņu brāļi izveidoja trīs komisijas – pārvaldīšanas un ekonomikas komisiju, intelektuālās izglītības komisiju, kā arī kopienas dzīves un misiju komisiju. Šo komisiju darbība notika dienas ietvaros, pēc kuras nākošajās plenārsēdēs, komisijās apspriestie jautājumi tika izvirzīti dienas kārtībā un iztirzāti. Katram dominikāņu brālim plenārsēdēs bija iespēja izteikt savas domas par dienas kārtības jautājumiem un piedāvāt savus risinājumus šiem jautājumiem. No 9.septembra darbu turpināja tikai palikušie definitori, kā arī sekretāri, kuri rediģēja krievu valodas tekstus un tulkoja uz franču valodu. Kā pastāstīja dominikāņu tēvs Oskars, definitori turpināja darbu, lai pieņemtu dažādus lēmumus. Vikariāta definitori sastādīja aktus, kuros bija pieminēti visi vēsturiskie notikumi pa šiem četriem gadiem vikariātā, kā arī tika pieminētas visas labdaru pateicības, kuri vikariātu atbalstīja visdažādākajā veidā – ne tikai Viļņā, bet arī Liepājā un citur. Definitori izstrādāja risinājumus un ieteikumus nākotnei, sakarā ar kopienas dzīvi, Vārda sludināšanas veidu, kā arī to, kā var izpausties vikariāta darbība Baltija valstīs. Tika risināts arī jautājums par ekonomiskām lietām un intelektuālo dzīvi. Vikariāta speciāli izveidotai komisijai tuvākajā laikā vajadzēs sagatavot vikariāta ekonomiskos statūtus, kā arī statūtus, sakarā ar izglītību – kādā veidā notiek dominikāņu brāļu izglītošanas process Baltijas valstīs. Sanita Zustere,
"Vatikāna radio",Liepāja | 
