Šīsdienas evaņģēlijā mēs redzam turpinājumu Jēzus atbildei uz pārmetumiem par to, ka Viņš bija izdziedinājis paralītiķi pie Betsatas dīķa sabatā. Jēzus runa nepārprotami apliecina, ka Viņš ir Dieva Dēls. Turklāt Jēzus šeit paskaidro, kāpēc farizeji, būdami dievbijīgi cilvēki un pazīdami Svētos Rakstus, tomēr negrib Viņam ieticēt. Pirms mēs to pārdomājam, noteikti vajag ņemt vērā, ka Kristus argumenti nav tikai pieņēmums. Viņš ir Dieva Dēls, kas pazīst cilvēka sirdi un, ja Viņš skaidro, kāpēc farizeji Viņam netic, tad tas tā arī ir. Pievērsīsim uzmanību vārdiem „neieticēt Dieva Dēlam” un mēģināsim izprast to dziļāko jēgu. Neieticēt Dieva Dēlam nozīmē nepieņemt vislielāko Dāvanu, ar kādu Dievs mūs ir apveltījis. Ir bail pat iedomāties, cik katastrofāls iznākums ir tad, kad cilvēks neprot izmantot savu brīvību un neietic Dieva Dēlam! Dievbijīgie farizeji neieticēja divu iemeslu dēļ. Kristus saka: „Es jūs pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības” un „Kā gan jūs varat ieticēt, ja pieņemat godu viens no otra, bet nemeklējat to godu, kas nāk vienīgi no Dieva?” Tātad cilvēks var būt dievbijīgs, taču ja pirmajā vietā viņš neliek Dievu, tad tāda dievbijība ir falsificēta. Cilvēka sirdis nespēj atvērties uz Dieva žēlastībām, jo traucē paša cilvēka aplamie priekšstati. Farizejiem tas piemita tik lielā mērā, ka viņi atmeta vislielāko Dieva dāvanu – atmeta Mesiju un Dieva Dēlu, kuru Mūžīgais Tēvs deva mums mūsu atpestīšanai. Kristus norāda uz vēl vienu farizeju neticības iemeslu: Jūs gan pētāt Rakstus un uzskatāt, ka tajos ir mūžīga dzīve, bet jūsos pašos nav Dieva Vārda, kuru jūs pieņemtu. Ja jūs būtu lasījuši Mozus grāmatas Dieva garā, tad jūs zinātu, ka Mozus "rakstīja par Mani, bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā gan jūs ticēsiet maniem vārdiem". Citiem vārdiem sakot – tā kā farizeji nespēja pilnībā pieņemt Mozus rakstus, tad viņi bija aizvērti arī uz vēl lielāku dāvanu, ar kādu Dievs gribēja viņus apveltīt caur pašu Jēzu Kristu. No šī fragmenta mēs varam izsecināt, ka, lai ieticētu Jēzum Kristum vajag: 1. censties mīlēt Dievu vairāk par visu, 2. censties pēc iespējas labāk pieņemt Dieva dāvanas, jo tad Dievs mūs apveltīs ar vēl lielākām dāvanām. Katedrāle.lv
 | 
