Šodien lasītā līdzība par Labo Ganu ir viena no piecām skaistākajām un izcilākajām līdzībām, kuras Jēzus ir stāstījis. Ikvienam labas gribas cilvēkam ir saprotami mūsu mīļā Gana un Vadītāja teiktie vārdi. Jēzus vienmēr ir runājis un arī šodien runā ar savas Baznīcas starpniecību. Un šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, mums Viņa sacītais ir tikpat aktuāls un svarīgs kā toreiz tiem cilvēkiem, ar kuriem Kungs runāja.
Kungs Jēzus, būdams reizē Dievs un cilvēks, ļoti labi – labāk par visiem Rakstu zinātājiem un tautas vadītājiem – zināja, kas cilvēka prātu nodarbina visvairāk un kas ir cilvēka dzīvē būtiskākais. Tas ir vispārcilvēciskais jautājums par to, kā kļūt laimīgam.
Šo jautājumu, kas vienlaikus pauž cilvēka dziļākās ilgas, ir centušies risināt ne tikai filosofi, teologi, jaunatnes audzinātāji un mācītāji, bet arī tautu vadītāji un valdnieki. Šo jautājumu sev uzdod ikviens
saprātīgs cilvēks.
To Jēzum uzdeva arī bagātais jauneklis, kas ir pieminēts citviet Evaņģēlijā, – kas man jādara, lai es būtu pestīts? (sal. Mk 10, 17) Gadu tūkstošiem izcilākie cilvēces prāti ir meklējuši atbildi, centušies atrisināt šo mūžseno uzdevumu, atminēt šo mīklu. 18. gadsimtā Kēnigsbergā dzīvojošais pasaulslavenais filosofs Kants ir uzdevis sev un visiem jautājumus: „Kas es esmu? No kurienes es nāku? Kāds ir manas dzīves mērķis?” 19. un 20. gadsimtā slavenākie krievu inteliģenti un domātāji ir meklējuši atbildes uz jautājumiem: „Kas mums ir jādara? Kurp mums jāiet?” Šie paši mūžīgie, vispārcilvēciskie jautājumi ir nodarbinājuši arī mūsu latviešu tautas inteliģentu, mācītāju un audzinātāju prātus pirms Otrā pasaules kara.
Cienītie Kristum ticīgie! Nav šaubu, ka arī šodien gan Latvijas, gan visas kulturālās pasaules filosofus un domājošos cilvēkus interesē šie jautājumi, kurus toreiz uzdeva pasaules izcilākais Filosofs un Teologs un uz kuriem Viņš skaidri un nepārprotami atbildēja: „Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieies, tas tiks izglābts. Viņš ieies un izies, un atradīs ganības.” (Jņ 10, 9)
Jau nākamajā Evaņģēlija pantā Jēzus uzsver: „Es esmu Labais Gans. Labais Gans atdod savu dzīvību par savām avīm.” (Jņ 10, 11)
Vārds „gans”, kas mūsdienu cilvēkam šķiet vecmodīgs, nesaprotams un pat nievājošs, savā būtībā aizvien ir aptvēris visus citus līdzīgus amatus un titulus. Tomēr pilnībā šis universālais tituls „gans”, „ganītājs” atbilst tikai vienam – pašam Jēzum Kristum.
Vārds un tituls „gans” sevī ietver uzdevumus un pienākumus, kas veicami un izpildāmi gan konsekrētajiem cilvēkiem, gan lajiem, kas ir kopienu – ģimeņu, draudžu, valstu un valstu apvienību – vadītāji. Visu laikmetu vēsture un mūsdienu dzīves īstenība atklāj un pierāda, cik patiesi, svarīgi un mūžīgi ir vārdi, kurus Jēzus izsacīja Svētajā zemē laikā, kas mums fiziski šķiet tāls, bet lielās nozīmības dēļ aizvien paliks tuvs.
Ļoti godātie Kristum ticīgie! Es vēlos lūgties kopā ar visu Kristus dibināto Baznīcu un īpaši ar jums, Māras zemes bērni: „Labais Gans, mēs Tev pateicamies, Tevi slavējam un turpinām lūgt un pielūgt! Esi arī turpmāk mūsu Gans! Vadi mūs, mīļais Jēzu, tagad un vienmēr! Amen.” www.mieramtuvu.lv
Foto: Catholicculture.org | 
