Jādomā, ka mācekļi šīs spējas realizēja pilnā mērā, kā arī respektēja Kristus vēlēšanos, lai tas tiktu darīts nesavtīgi. Bet vai tad Dieva gribu, kas izteikta Evaņģēlijā, var ierobežot laiks un vieta? Vai tad arī mēs paši neesam Kunga mācekļi un šī Viņa novēlējuma mantinieki?
Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet! Šie vārdi var mūs samulsināt, jo mēs nejūtam sevī tās spējas, kas bija piešķirtas apustuļiem. Kas ir tas, ko par velti esam saņēmuši mēs un kas mums jādod citiem? Pestīšanu nesošā ticība ir Dieva dāvana. Mēs saprotam, ka paši nespējam glābt sevi no pazušanas, ko izraisa grēks. Kristus vēlas, lai ticības dāvana sasniedz ikvienu cilvēku, un Viņš vēlas, lai mēs tajā līdzdarbotos. Tāda ir Dieva griba, lai mēs dalāmies savā ticībā ar citiem un lai sludinām pestīšanas Labo Vēsti ar savu dzīvesveidu.
Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet! Un tomēr šajos vārdos ir apslēpta vēl dziļāka doma, kas skar cilvēka esamības noslēpumu. Katrs cilvēks vēlas tikt mīlēts un mīlēt pats, jo vienīgi mīlestība sniedz viņa būtnei piepildījumu. Ja uzlūkojam šo realitāti ticības garā, mēs ieraugām, ka pats Dievs ir ielicis cilvēka sirdī bezgalīgas ilgas pēc mīlestības. Tāpēc mīlestībai, lai tā spētu piepildīt šīs ilgas, jābūt bezgalīgai. Dievs ir šīs ilgas, un Viņš vienīgais spēj tās piepildīt. Bet tas nevar īstenoties, kamēr mēs veidu, kā remdēt savu izsalkumu, savu badu pēc mīlestības, meklējam grēkā un paliekam grēka verdzībā. Tāpēc ticība, ko esam saņēmuši kā dāvanu, nes mums pestīšanu, ko nespējam nopelnīt paši, bet kuras dziļākā jēga ir piepildīt cilvēku ar Mīlestību, kas ir pats Dievs. Tomēr tas nav vienreizējs akts – tam ir jānotiek bezgalīgi, jo Dievs ir bezgalīgs. Taču mēs esam ierobežotas būtnes – tad kā tas var notikt? Tas ir iespējams tādēļ, ka Dievs vēlas nevis vienreiz mūs apveltīt ar savu mīlestību, bet iekļaut tajā bezgalīgajā mīlestības apmaiņā, kas norisinās Viņa trīsvienīgajā būtībā. Dievs vēlas saņemt no mums tikpat bezgalīgu mīlestību, cik bezgalīgs ir Viņš pats. Dievs vēlas paplašināt mūsu sirdi, lai tā spētu uzņemt arvien vairāk mīlestības, lai pēc tam to spētu dāvāt tālāk – atdot atpakaļ Dievam un dāvāt citiem cilvēkiem.
Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet! Ar šiem vārdiem Kristus mūs aicina nepieķerties tam, ko esam saņēmuši, un nebaidīties atraisīt savu sirdi pat no Dieva dāvanām, jo Viņš mums to ir sagatavojis bezgalīgi daudz. www.mieramtuvu.lv
Foto: Catholicculture.org | 
