Apustulis to pieredzēja ceļā uz Damasku. Mēs, pateicoties Dieva Vārdam un svētajiem sakramentiem, to pieredzam Baznīcā. Lai Kunga klātbūtnes apziņa stiprina jūsu ticību un cerību" – vēlēja Benedikts XVI, uzrunājot svētceļniekus. Pēc gandrīz divu mēnešu ilga pārtraukuma vispārējā audience notika sv. Pētera laukumā. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā 15 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.
Pāvests šoreiz runāja par attiecībām starp sv. Pāvilu un citiem apustuļiem, kuri sekoja Kristum. Tās iezīmēja dziļa un patiesa cieņa. Lai gan Pāvils dzīvoja tajā pašā laikā, kad Kristus sludināja Labo vēsti, tomēr savā dzīvē viņš nesatika Mācītāju. Pēc neparastā notikuma, kas norisinājās ceļā uz Damasku, Pāvils izjuta sevī lielu vēlēšanos tikties ar Kristus mācekļiem, kuru uzdevums bija sludināt Evaņģēliju visām tautām, un tuvāk iepazīties ar Mācītāju.
Pāvila vēstules atklāj viņa attiecības ar divpadsmit apustuļiem, īpaši ar Pēteri, kuru Kristus izvēlēja par kephas, kas aramiešu valodā nozīmē klints, kā arī ar Jēkabu un Jāni. Vēstuļu autors viņus sauc Baznīcas «pīlāriem» – skaidroja pāvests. Ceļā uz Damasku Pāvils satika Kristu. Šis notikums radikāli izmainīja viņa dzīvi. No kristiešu vajātāja kļuva par dedzīgu Evaņģēlija sludinātāju. Pāvila vēstulēs atklājam arī tā laika Baznīcas tradīcijas.
Benedikta XVI vadītajā audiencē piedalījās apvienības «Miera pilsētas bezdelīgas» pārstāvji kopā ar Grūzijas, Abhāzijas, Osetijas un Čečenijas jauniešiem. Viņus pavadīja trīs Toskānas reģiona bīskapi. Pāvests apliecināja savu garīgo tuvumu un solidaritāti tiem, kuri spiesti dzīvot nepārtrauktās bailēs par rītdienu. Tikšanās noslēgumā viņš uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.
| 
