Mūsdienu Baznīcas ganu atbildība – šādam tematam pievērsās pāvests ceturtdienas, 19. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš uzsvēra, ka teoloģija sākas uz ceļiem, Dieva klātbūtnē un lūgšanā.
Stūrgalvji un cilvēki ar nocietinātu sirdi nesaprot, kas ir Dieva žēlsirdība – sacīja pāvests 10. oktobra rīta Svētās Mises homīlijā. Šī patiesība labi atklājas pravieša Jonasa grāmatā (sal. Jon 3, 1-10).
Mēs visi grēkojam, bet vai tāpēc būtu jākrīt izmisumā? Noteikti nē! Taču kāds ir pareizais ceļš, kas mūs ved uz piedošanas saņemšanu? Pāvests aicināja pārdomāt šo jautājumu piektdienas, 6. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Tātad, kas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu iekšēji dziedināti?
Jēzum nav vajadzīgi mācekļi, kuri tikai atkārto no galvas iemācītās formulas, bet Viņam ir vajadzīgi liecinieki, kuri izplata cerību ar savu dzīvi – ar atvērtību, smaidu, mīlestību.
Dievs mūs radīja priekam un laimei. Viņš negrib, lai mēs sabruktu zem melanholisko domu nastas un ciestu no dvēseles tukšuma. Viņš grib, lai glabājam sevī dzīvu cerību, kas uztur un vairo mūsos šo dzīvesprieku – sacīja pāvests 27. septembra katehēzes mācībā.
Jēzus saimi veido tie, kuri klausās Dieva Vārdu un to izpilda – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Šīs dienas Evaņģēlijā (sal. Lk 8, 19-21) lasām, ka pats Kungs sauc par “mātēm” un “brāļiem” tos, kuri ir ar Viņu un ieklausās Viņā.
Pirmdienas, 18. septembra, rīta Svētās Mises homīlijā Francisks aicināja kristiešus lūgties par savas tautas valdniekiem pat tad, ja tie kļūdās, savukārt pēdējos mudināja lūgties par tautu. Ja valdības locekļi nelūdzas, tad pastāv risks, ka viņi varētu noslēgties savā šaurajā grupā – viņš norādīja.
15. septembrī, kad Baznīca atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas – Sāpju Mātes dienu, pāvests aicināja ticīgos kontmplēt Dievmāti krusta pakājē. Piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā viņš paskaidroja, ko tas nozīmē.
Trešdienas, 13. septembra, vispārējās audiences laikā pāvests atskatījās uz savu tikko veikto apustulisko ceļojumu uz Kolumbiju. “Tā ir tauta, kas neskatoties uz daudzām ciešanām, prot priecāties. Tā ir tauta, kurai ir cerība”, tā, raksturojot kolumbiešus, sacīja Svētais tēvs.