Katru mirkli mūs sargā Dieva roka un ar savu klātbūtni diskrēti pavada svētie. Tāpēc kristietim, cīnoties ar ļauno, nekad nevajag krist bezcerībā – sacīja pāvests 21. jūnija katehēzes mācībā.
Pateicoties Euharistijai, Kungs mums dod dziļu pārliecību, ka esam mīlēti. Euharistija ir Viņa mīlestības dzīvā (un nevis abstraktā) piemiņa. Šis sakraments iegravē mūsu “garīgajā DNS” ilgas pēc vienotības – sacīja pāvests “Corpus Domini” svētkos.
Dārgie brāļi un māsas, mēs nevaram dzīvot bez mīlestības – sacīja pāvests 14. jūnija kristīgajai cerībai veltītajā katehēzes mācībā. Viņš jautāja: “Kas gan mūs var padarīt laimīgus, ja ne mīlestības pieredze, mīlestības, kas tiek dāvāta un saņemta?”
“Jā”, “sāls” un “gaisma” – tie ir trīs būtiski vārdi no Evaņģēlija, kuriem Francisks pievērsās 13. jūnija rīta Svētās Mises homīlijā. Dievkalpojumā piedalījās arī pāvesta konsultantu padomes kardināli.
“Ienākt Dieva identitātes noslēpumā.” To, saskaņā ar pāvesta teikto, palīdz izdarīt Svētie Raksti, kurus dzirdējām svētdien, Svētās Trīsvienības svētkos.
“Sievietes loma izglītošanā universālajam brālīgumam” – tāds ir Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes rīkotās plenārsesijas temats. 9. jūnijā tās dalībniekus audiencē pieņēma pāvests.
Kāds ir mūsu cerības avots un ar ko kristietība ir revolucionāra? – atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta 7. jūnija katehēzes mācībā. Šoreiz viņš pievērsās Dieva tēvišķībai. Audiences laikā Francisks arī aicināja kristiešus, ebrejus un musulmaņus lūgties par mieru Tuvajos Austrumos.
“Jēzus uztic savas avis Pēterim, vislielākajam grēciniekam, un aicina viņu ganīt Dieva tautu ar pazemību un mīlestību, neraugoties uz viņa kļūdām un grēkiem,” atgādināja pāvests piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā.
Cilvēkiem ir vajadzīga cerība, lai tie varētu dzīvot, un ir vajadzīgs Svētais Gars, lai tie varētu cerēt – tuvojoties Vasarsvētkiem, trešdienas, 31. maija, vispārējās audiences laikā sacīja pāvests.
Ziņas no Vatikāna
