Kristīgā cerība nav tikai personīga, individuāla lieta, bet tai piemīt arī kopienas, ekleziālā dimensija – norādīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Apustulis Pāvils mudina pirmos kristiešus palikt iesakņotiem cerībā uz Augšāmcelšanos, norādot, ka mēs uz visiem laikiem būsim kopā ar Kungu (sal. 1 Tes 5, 12-22).
Stingrie baidās no Dieva dotās brīvības. Viņi baidās no mīlestības – sacīja pāvests pirmdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš norādīja, ka kristietis ir nevis pienākuma, bet mīlestības „vergs”, un aicināja ticīgos neslēpties baušļu stingrības aizsegā.
Svētdien, 5. februārī, uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests vēlēja, lai dzīvības kultūra būtu atbilde atmešanas un demogrāfiskās lejupslīdes loģikai.
Ja mūsu skatiens tiek neatlaidīgi vērsts uz Jēzu, tad apbrīnas pilni atklājam, ka, īstenībā, Viņš pats ar mīlestību uzlūko katru no mums – sacīja pāvests sv. Jāņa Bosko (attēlā) liturģiskās piemiņas dienas rīta Svētās Mises homīlijā.
Ko nozīmē būt garā nabadzīgam? – apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» jautāja pāvests. Viņš paskaidroja, ka garā nabadzīgs ir tāds cilvēks, kurš nekāro pēc mantas, jo viņam pieder Debesu valstība.
Sestdien pāvests pieņēma audiencē Konsakrētās un apustuliskās dzīves insitūtu kongregācijas sanāksmes dalībniekus. Sanāksme ir veltīta uzticības, kā arī reliģiskās dzīves institūtu atstāšanas tematam.
Noslēdzot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, trešdienas, 25. janvāra, vakarā pāvests vadīja vesperu liturģiju. Kā jau ierasts, šī ekumeniskā ceremonija notika Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā un to ar saviem dziedājumiem kuplināja Siksta kapelas un Vestminsteres anglikāņu abatijas kori.
Turpinot katehēžu ciklu par kristīgo cerību, trešdienas, 25. janvāra, vispārējās audiences laikā pāvests mudināja mūs paļauties uz Dievu un ļaut cerībai uzvarēt mūsu bailes.
Izpildīt Dieva gribu nenozīmē to, ka vajadzētu izslēgt jebkādas diskusijas ar Viņu vai ka nedrīkstētu pieļaut pat dusmas. Galvenais, lai mēs nekad neizliktos, bet būtu patiesi Kunga priekšā un beigu beigās spētu Viņam pateikt „Lūk, te es esmu”.
21.janvārī pāvests pieņēma audiencē Apustuliskā tribunāla “Rota Romana” locekļus. Uzruna bija veltīta attiecībām starp ticību un laulību, jo īpaši ticības perspektīvām, kas nav atraujamas no cilvēciskā un kultūras konteksta, kurā cilvēki apliecina savu gribu stāties laulībā.