1982. gada 25. decembrī Romas Santa Maria in Trastevere bazilikā pirmoreiz notika Svētā Eģīdija kopienas sarīkotās Ziemassvētku pusdienas bezpajumtniekiem. Kopš tā laika tās tiek rīkotas katru gadu un tiek sauktas par “visskaistākajām pusdienām gadā”.
22. decembra rītā pāvests tikās ar Romas kūrijas locekļiem, lai pateiktos par darbu un apsveiktu viņus Ziemassvētkos. Francisks atzīmēja, ka Ziemassvētki ir Dieva mīlošās pazemības svētki.
Advents ir gaidīšanas un cerības laiks, vispārējās audiences dalībniekiem sacīja pāvests. Pirmssvētku tikšanās noritēja Pāvila VI zālē Vatikānā. Turpinot nesen iesākto katehēzes ciklu par kristīgo cerību, Francisks aicināja iedziļināties Dieva Dēla Iemiesošanās noslēpumā, caur kuru pasaulē ienāca cerība.
Sekojot Marijas un Jāzepa paraugam, būsim gatavi savā konkrētajā ikdienas dzīvē pieņemt Dieva Dēlu un paļāvīgi izpildīt debesu Tēva gribu – ar šādu aicinājumu pāvests vērsās pie tūkstošiem ticīgo,
Pasaulei ir vajadzīgi mīlestības un žēlsirdības liecinieki. Tas nozīmē, ka esam aicināti pārvarēt kārdinājumu apstāties tikai pie vārdiem un idejām par žēlsirdību.
Kādi ir mūsu cerības iemesli? Uz kāda pamata varam cerēt tad, kad liekas, ka viss ir beidzies, ka nekam vairs nav jēgas? – šim jautājumam pievērsās pāvests kristīgās cerības tematam veltītajā katehēzes mācībā.
13. decembra rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās klerikālisma problēmai. Viņš uzsvēra, ka klerikālisma gars ir ļaunums, kas pastāv Baznīcā arī mūsdienās, un cietēji ir ticīgie, kuri jūtas atraidīti un izmantoti. Šajā dienā Francisks svin savas ordinācijas par priesteri 47. gadadienu.
Piektdienas rītā pāvests pieņēma audiencē Ziemassvētku egles dāvinātājus no Trentas provinces, egles rotājumu darinātājus – dažādās slimnīcās mītošos bērnus, kā arī Betlēmes atveidojuma autorus no Maltas.
Cerība nepieviļ! Optimisms pieviļ, bet cerība nepieviļ – to uzsvēra pāvests trešdienas, 7. decembra, vispārējās audiences laikā. Šodien viņš iesāka jaunu katehēžu ciklu par kristīgās cerības tematu.
Pirmdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja ticīgos ļaut Jēzum sevi pārveidot, atjaunot un atbrīvot no grēkiem. Runājot par garīgo atjaunotni, ko sniedz Kungs, Francisks atgādināja, ka ir svarīgi, lai mēs ne tikai mazliet apzinātos savus grēkus, bet katru no tiem nosauktu vārdā un savā sirdī patiesi tos nožēlotu.