Turpinot katehēžu ciklu par Dieva žēlsirdību Jaunajā Derībā, 27. aprīlī pāvests pievērsās Lūkasa evaņģēlija līdzībai par labo samarieti (sal. Lk 10,25-37).
«Baznīcas vēsture liecina par daudziem ticīgiem, kuri sasniedza svētuma virsotnes veicot smagu un grūtu ceļu. Atveriet savas sirdis Kristum, un Viņš radikāli izmainīs jūsu situāciju! Ar Kristu tas ir iespējams,» vēstulē Lacio apgabala Velletri cietuma iemītniekiem raksta Francisks.
Dieva žēlsirdība pārsniedz visas mūsu gaidas. Jēzus nostājas grēcinieku, tas ir, mūsu pusē, lai mēs iemantotu pestīšanu – atgādināja pāvests 20. aprīļa katehēzes mācībā.
Svētdien, 17. aprīlī, 53. Pasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem, pāvests Svētā Pētera bazilikā vadīja Euharistijas svinības, kuru laikā iesvētīja par priesteriem 11 diakonus. „Es jūs lūdzu – esiet žēlsirdīgi! Esiet ļoti žēlsirdīgi!” viņš tos mudināja.
Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja Vatikāna viesu namā sanākušos ticīgos būt paklausīgiem Svētajam Garam. Šāda paklausība ir patiesa prieka avots.
Neskatoties uz to, ka visi esam grēcinieki, mēs varam tuvoties Kungam. Dievs neraugās uz mūsu pagātni, bet paver mūsu priekšā jaunu nākotnes ceļu – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. 13. aprīļa katehēzes mācībā Francisks skaidroja Jēzus vārdu „Es gribu žēlsirdību, bet nevis upurus” nozīmi (Mt 9,13).
„Burta kalpi tiesā citus, izmantojot Dieva Vārdu pret Dieva Vārdu. Viņi aizver sirdis pravietojumam, tiem nerūp cilvēku dzīvība, bet tikai viņu pašu shēmas, ko veido likumi un vārdi.” Šādu vērojumu izteica pāvests 11. aprīļa rīta Svētajā Misē.
Piektdien, 8. aprīlī, Vatikānā notika pāvesta Franciska pēcsinodālā apustuliskā pamudinājuma „Amoris Laetitia” (Mīlestības līksme) prezentācija. Dokumentu, kas ir veltīts mīlestībai ģimenē, pāvests parakstīja jau 19. martā, Svēta Jāzepa svētkos.
Kā Jēzus īsteno žēlsirdību un noved to līdz piepildījumam? – šim jautājumam pievērsās pāvests 6. aprīļa katehēzes mācībā. Vispārējās audiences dalībniekus un visus ticīgos viņš mudināja nebaidīties atzīties savos grēkos,
„Nav iespējams sajaukt harmoniju, kas valda kristīgajā kopienā un ir Svētā Gara auglis, ar kompromisu ceļā panāktu „mierīgumu”, kas bieži vien liekulīgā veidā slēpj iekšējas nesaskaņas un šķelšanos.”