Lūgšanu nakts ievadā Liepājas Sv. Meinarda un Grobiņas Sv. Brigitas draudžu prāvests Jānis Meļņikovs atzīmēja, ka katrs no klātesošajiem uz šo Lūgšanu nakti noteikti ir ieradies ar konkrētu mērķi, lai lūgtu, bet ja cilvēks vēlas būt kopā ar Dievu, meklē Dievu, vēlas dzīvot garīgu dzīvi, būt garīgs, tad viņam ir jāapzinās, ka dzīvē ir kas vairāk, nekā tikai acīm skatāmais un ar šo apziņu ir jādzīvo ikdienas dzīve. Cilvēkam ikdienas dzīvē ir jākļūst par pravieti, kas nozīmē būt vienotam ar Dievu, just, redzēt, dzirdēt, ko Dievs viņam saka un attiecīgi tālāk rīkoties arī savā dzīvē, kā to vēlētos Dievs. Priesteris visiem klātesošajiem, īpaši jauniešiem novēlēja, lai uzsākot šo Lūgšanu nakti, visi piedzīvotu Dievu savā sirdī un kļūtu par praviešiem cits citam, it īpaši tiem, ar kuriem jāsastopas izejot ārpus baznīcas. Lai izejot ārpus šī dievnama, šīs lūgšanu vietas, citi atklātu un piedzīvotu Dievu savstarpējās attiecībās. Lūgšanu nakts turpinājumā tika uzstādīts Vissvētākais Sakraments un notika vakara lūgšana - vesperes, kurās ar psalmu vārdiem visi bija aicināti pacelt savas sirdis uz Dievu. Tālāk sekoja adorācija un Svētā Mise, kuru vadīja Liepājas Svētā Jāzepa katoļu draudzes prāvests Gatis Bezdelīga. Sprediķī priesteris uzsvēra, ka šodien, šajā mainīgajā, nestabilajā pasaulē, kur notiek streiki, piketi un mītiņi, arī visiem, kas ir ieradušies uz šo Lūgšanu nakti ir iespēja savā veidā „streikot”- streikot pret pasaules piedāvātajiem Helovīna svētkiem, kuri piedāvā dažādas negantības, streikot, neatrodoties šajā laikā ierastajās vietās pasaulē, bet atrasties „ārpus pasaules”, stādīt pretī grēkam lūgšanas, dievkalpojumu, stādīt pretī visu šo nakti par svētumu, kuru jāsaglabā šai pasaulei. Pasaulei šis svētums ir ļoti vajadzīgs un nepieciešams, jo cilvēku dvēseles alkst pēc Patiesības un Svētuma. Prāvests Gatis Bezdelīga atzīmēja, ka šodien, lasot Mateja evaņģēlijā par Kalna svētībām (Mt 5,1-12a), mēs paceļam savas acis uz Dievu, atjaunojamies tajā, kas ir zudis un Dievs mums dod šo iespēju. Dievs no mums neprasa daudz, tikai kaut ko ļoti svarīgu, kas cilvēkam ir dots - laiku, lai tas tiktu uzdāvināts Viņam, reizē tiktu arī uzdāvināts cilvēka pestīšanai. Evaņģēlijā mēs lasām, ka varam būt gan svētīgi, gan laimīgi. Jēzus dod šādā veidā šo zīmi - kā cilvēks var būt laimīgs. Viņš paņem katru pie rokas un ved tālāk pie sava Tēva, kurš jau gaida. Viņš dod mums laiku, kurā mēs varam patiesi izvēlēties Dievu, dod mums laiku, kurā mēs varam būt ar Viņu un kopā iet šo ceļu, kas ir svētuma ceļš un kurš ikvienu ved uz debesu valstību. Lūgšanu nakts laikā sanākušie vienojās arī kopīgā Rožukroņa lūgšanā, pēc kuras sekoja slavēšana un rīta lūgšanas - laudes. S.Zustere,
"Vatikāna radio", Liepāja | 
