– Ir nācies satikt skeptiķus, kuri saka, ka atkal atnāk Advents, atkal svinēsim Ziemassvētkus, bet nekas nemainās, jo piedzīvojam vienus un tos pašus notikumus un svētkus. Vai patiešām katru gadu sagaidām vienu un to pašu Adventu un Ziemassvētkus? M. Laureckis: Es visus aicinu atcerēties savu bērnību, ar kādu lielu prieku mēs gaidījām, kad vecmamma vai vecāki atnesīs oblātes, kad tiks izrotāta eglīte, kad iesim uz baznīcu, saņemsim dāvanas. Bērna neviltotā sirds gaida īstus svētkus. Arī mēs, pieaugušie, varam piedzīvot šo prieku, ja gaidām Ziemassvētkus. Advents nekad neatkārtojas, Ziemassvētki nekad nav tādi paši, kā iepriekšējā gadā. Ilgas pēc svētkiem – tās gan mūs pavada no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām, no Lieldienām līdz Adventam un Ziemassvētkiem. Jā, patiesi Pestītājs piedzims arī šogad Ziemassvētkos. Bet varbūt tieši šogad mana sirds būs citādāka, mana lūgšana būs pateicīgāka, mans prieks būs gaišāks. – Pasaule, šķiet, Ziemassvētkus apsteidz ar dāvanu izpārdošanas akcijām, Ziemassvētku dziesmām, kas skan jau mēnesi iepriekš. Viena daļa cilvēku tā uztur biznesu – grib ātrāk pārdot dāvanas, lai ātrāk nopelnītu naudu. Tas nav nekas slikts, ja laikus var nopirkt dāvanas ar vismaz nelielu atlaidi. Varbūt daudziem ir daudz draugu un radu, kurus vajag apdāvināt, tāpēc viņi dzīvo līdzi šiem izpārdošanas pasākumiem. Tomēr kristietim šīs lietas parasti nevar būt traucēklis, ja viņš, sekojot baznīcas tradīcijai, Adventu pavada klusā apcerē par ilgoto Jēzus Bērna piedzimšanu. – Steigā bieži vien pazūd arī sapratne par to, kas ir Advents un kas ir gavēnis pirms Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Adventam un gavēnim atšķirīgs ir gan saturs, gan noskaņa, lai gan vairums uzskata, ka arī Adventā ir jāgavē. Baznīca gavēnī aicina gavēt (atteikties no gaļas ēdieniem, sliktām rakstura īpašībām), darīt mīlestības darbus, gandarīt par grēkiem un apcerēt Kristus ciešanas, savukārt caur skumjām un sāpēm par padarītiem grēkiem nonākt līdz Lieldienu augšāmcelšanās priekam. Adventa noskaņu var salīdzināt ar to brīdi, kad ģimene gaida bērnu. Visi cenšas netrokšņot, paliek klusāki, tomēr nezaudē prieku par to, ka piedzims bērniņš. Adventā mēs gaidām to brīdi, kad sirdī notiks Betlēmes notikums. – Vai Adventā arī Svēto Rakstu lasījumi uzsver mūsu visu tuvošanos Betlēmes notikumam? Jā, Baznīca Adventā prezentē īpašus Svēto Rakstu lasījumus. No Vecās Derības mēs lasām pravieša Isaja grāmatu, kurā pravietis Izraēla tautai pasludina, ka atnāks Mesija, kurš atbrīvos tautu un atnesīs mieru. Šis pravietojums izraēliešos sēja ilgas pēc Pestītāja. Jaunās Derības lasījumi uzsver, ka Kunga Svaidītais ir atnācis, Dieva apsolījums ir piepildījies. Adventa laiks atgādina, ka arī mēs gaidām Jēzus otro atnākšanu pēdējā dienā, kā teikts Evaņģēlijā. Ja nevienu negaida, tad tas atnāk un mūs pārsteidz nesagatavojušos – dvēselei nebūs noslaucīti ikdienā sakrātie putekļi. – Kāds ir jūsu ieteikums, kā pavadīt Adventu? Mums jāpatur sirdī, ka baznīca mums visiem dāvina šo brīnišķīgo laiku – Adventu. Tas ir Pestītāja gaidīšanas laiks, ko varam piepildīt ar dziļāku klusumu, dziļāku lūgšanu. Ziemassvētki ir ģimenes svētki, tāpēc es aicinātu ģimenei visiem kopā nopīt Adventa vainagu nevis to iegādāties veikalā vai tirgū. Atnest uz baznīcu, lai to iesvētītu. Mājās Adventa vainagu novietojiet tādā vietā, kur visa ģimene var pulcēties, lai kopīgi palūgtos, apcerētu gaidāmo Bērna Jēzus piedzimšanu. Tā Advents apvienos, saliedēs ģimeni. Ja kāds vēl nav ieklausījies baznīcas ieteikumā svinēt svētdienu, tad Adventā jācenšas atjaunot šo garīgo tikumu, baznīcā esot katru svētdienu. Gaidot Ziemassvētkus kopā ar baznīcu, Bērna Jēzus piedzimšanas svētkos tiek piedzīvots īpašs satikšanās prieks. Savukārt, kad cilvēks skrien un strādā arī svētdienās, tad Ziemassvētki var pienākt tad, kad viņš tos negaida. – Sagaidot Ziemassvētkus, notiek koncerti, labdarības akcijas. Diskusijās bieži dzirdu vaicājam, kāpēc cilvēki kļūst labi tikai pirms Ziemassvētkiem, kāpēc viņi nevarētu nodarboties ar labdarību arī tad, kad nav svētku? Manuprāt, ir jauki, ka Ziemassvētkos notiek dažādi labdarības pasākumi. Cik liels prieks ir vientuļajiem cilvēkiem pansionātos vai slimnīcās, kad viņus apciemo, pasniedz dāvanu. Arī Pestītājs Ziemassvētkos atnāks, lai mūs bagātīgi apdāvinātu ar savām žēlastībām jeb dāvanām. Cilvēks droši var darīt tāpat, kā Pestītājs – apdāvināt citus, darīt labu citiem. Dāvanas paliks mazsvarīgas, ja mēs tās dāvināsim katru dienu. – Sabiedrībā nav vienprātības arī par to, kur ir īstā Betlēme. Viena daļa cenšas apmeklēt īsto Betlēmi Svētajā Zemē, citi uzsver, ka Betlēme ir viņu sirdīs. Kur ir īstā Betlēme? Katram cilvēkam Betlēmes meklējumi ir atšķirīgi. Viens pa īstam piedzīvo Ziemassvētkus, ja dodas svētceļojumā uz Svēto Zemi vai kaimiņu draudzi, citam Betlēmes prieks uzplaukst, svinot Ganiņu Misi turpat viņa dzimtajā draudzē. Bet viņus visus apvieno Bērna Jēzus gaidīšanas ilgas. – Advents jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks mūs mudina atcerēties par savu aicinājumu. Kāds bija jūsu aicinājums uz priesterību? Pamatu pamats ir garīgo meklējumu ceļš. Šo ceļu esmu gājis arī es – savā ticīgajā ģimenē, lūgšanās, pieņemot Grēksūdzes sakramentu un Svēto Komūniju, ejot un piekalpojot savā Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē. Šis ceļš mani aizveda arī uz Garīgo semināru un līdz priesterības sakramentam. Pirmo gadu nokalpoju Preiļu draudzē, bet šoruden kļuvu par vikāru jeb prāvesta palīgu Daugavpils Svētās Dievmātes draudzē. Latgaleslaiks.lv | 
