“Jūsu kompānija man atgādina tos gadus, kad es mācīju matemātiku tādiem dzīvīguma pilnajiem jauniešiem kā jūs,” sacīja Leons XIV, iesākot savu uzrunu. Viņš pieminēja itāļu studentu Džordžo Frassati, kas šajā Jubilejas gadā tika kanonizēts, un atgādināja divus viņa moto: “Dzīve bez ticības nav dzīve, bet izdzīvošana” un “Uz augšu”. “Tie ir ļoti patiesi un iedrošinoši apgalvojumi”, teica pāvests. “Tāpēc arī jums saku: uzdrīkstieties dzīvot pilnvērtīgi. Neapmierinieties ar to, kas ārējs, vai modes tendencēm! Vienveidīga eksistence, kas balstīta uz pārejošo, nekad mūs neapmierinās (…). Tāpēc es iedrošinu jūs nemitīgi tiekties ‘uz augšu’ un dzīves tumšākajās stundās iedegt cerības lampu.” Uzrunas turpinājumā Romas bīskaps aicināja jauniešus būt priecīgiem ticības Kristum lieciniekiem. Kā to var panākt? Caur audzināšanu, izglītību, kas ir viens no skaistākiem un spēcīgākajiem instrumentiem, lai izmainītu pasauli. Leons XIV atgādināja par Globālo izglītības paktu un uzsvēra: “Jūs esat aicināti būt patiesības liecinieki un miera veidotāji. Iesaistiet savus vienaudžus patiesības meklējumos un miera veicināšanā, izpaužot šīs divas kaislības ar savu dzīvi, vārdiem un ikdienas žestiem.” Savā laikā svētais Džons Henrijs Ņūmens sacīja, ka “zināšanas vairojas, kad tajās dalāmies, un ka patiesības liesma iedegas prātu sarunās. Tādējādi patiess miers rodas, kad daudzas dzīves, tāpat kā zvaigznes, apvienojas un veido zīmējumu. Kopā mēs varam veidot izglītības zvaigznājus, kas virza nākotnes ceļu”. Runājot ar jauniešiem, pāvests vairākkārt izmantoja zvaigžņu un zvaigžņotās debess simbolus. “Vai jūs zināt, cik daudz zvaigžņu ir visumā?” – viņš jautāja. Viens vieninieks ar 21 nulli. Ja to sadalām ar 8 miljardiem pasaules iedzīvotāju, tad katram cilvēkam būtu simtiem miljardu zvaigžņu. Skaidrā naktī ar neapbruņotu aci varam saskatīt aptuveni 5 tk. zvaigžņu. Pat ja to ir miljardiem, mēs varam redzēt tikai tuvākos zvaigznājus, kas rāda mums virzienu, kā tiem, kas kuģo pa jūrām. Andu kalnu zemniekiem, ko tagadējais pāvests sastapa būdams misijā Peru, debesis ir kā atvērta grāmata, kas iezīmē sējas un pļaujas periodus. Pat trīs Austrumu Gudrie sekoja zvaigznei, lai nonāktu Betlēmē pie Jēzus. Tāpat kā senlaiku ceļotājiem, arī šodienas jauniešiem ir savas zvaigznes, kas rāda ceļu. Tie ir vecāki, skolotāji, priesteri un labi draugi. “Izglītība mums māca skatīties augšup, arvien augstāk”, turpināja Leons XIV. “Kad Galileo Galilejs pavērsa teleskopu uz debesīm, viņš atklāja jaunas pasaules: Jupitera pavadoņus, mēness kalnus. Tāda ir izglītība: teleskops, kas ļauj jums skatīties tālāk, atklāt to, ko jūs paši neredzētu. Tāpēc neapstājieties pie viedtālruņa un tā ekrānā redzamajiem mirklīgajiem, fragmentārajiem attēliem: skatieties uz debesīm, skatieties uz augšu.” Runājot par Globālo izglītības paktu, pāvests norādīja uz trīs tā galvenajiem principiem. Pirmais ir tas, ka izglītībai jāveicina ne tikai prāta, bet arī cilvēka iekšējās dzīves attīstība. “Nepietiek ar lielām zināšanām, ja mēs nezinām, kas mēs esam un kāda ir dzīves jēga”, viņš uzsvēra. “Bez klusuma, bez klausīšanās, bez lūgšanas pat zvaigznes nodziest. Mēs varam daudz zināt par pasauli, bet nepazīt savu sirdi: arī jums noteikti ir bijusi tā sajūta, ka kaut kas trūkst, ka ir kaut kāds nemiers.” Leons XIV atzina, ka smagākos gadījumos mēs esam liecinieki nepatīkamiem notikumiem, vardarbībai, mobingam; mēs redzam jauniešus, kuri norobežojas un vairs nevēlas ar citiem kontaktēties. Aiz šīm ciešanām slēpjas arī tukšums, ko radījusi sabiedrība, kas neprot palīdzēt veidoties cilvēkam iekšēji un fokusējas tikai uz tehnisko, sociālo un morālo dimensiju. Svētais tēvs norādīja, ka mūsu iekšējais nemiers, slāpes pēc bezgalīgā ir kā kompass, kas atgādina, ka mēs esam radīti kaut kam lielam. Otrais nopietnais izaicinājums audzināšanas laukā ir jaunās tehnoloģijas. Tās nav sliktas, jo sniedz milzīgas iespējas. Tomēr, brīdināja pāvests, “neļaujiet algoritmam rakstīt jūsu stāstu! Esiet jūs paši savas dzīves autori! Lietojiet tehnoloģijas prātīgi!” Nekad nedrīkst pieļaut, ka tehnoloģijas izmantotu cilvēkus. Leons XIV atgādināja, ka arī mākslīgais intelekts ir liels jaunums – viens no mūsdienu rerum novarum jeb jaunajām lietām. Tomēr nepietiek būt “gudriem” virtuālajā vidē, bet ir jābūt cilvēcīgiem pret citiem, attīstot emocionālo, garīgo, sociālo, ekoloģisko inteliģenci. “Tāpēc es jums saku: mācieties humanizēt digitālo vidi, veidojot to kā brālības un radošuma telpu, nevis kā būri, kurā sevi ieslodzīt, nevis kā atkarību vai bēgšanu. Neesiet tīmekļa tūristi, esiet pravieši digitālajā pasaulē!” Šeit pāvests pieminēja Karlo Akutis – jaunieti, kurš nesen tika pasludināts par svēto. Viņš nekļuva par interneta vergu, bet prata to izmantot labā nolūkā. Viņš izmantoja internetu kā evaņģelizācijas instrumentu. Trešais lielais izaicinājums ir audzināšana mieram. Kari un naids sašķeļ tautas un apdraud mūsu nākotni. Vai to var mainīt? – jautāja Leons XIV. “Protams!” viņš apgalvoja. “Kādā veidā? Mācot veicināt mieru (…). Patiesībā nepietiek ar to, ka tiek apklusināti ieroči: mums jāatbruņo sirdis, atsakoties no jebkādas vardarbības un vulgaritātes.” Romas bīskaps aicināja jauniešus būt miera veicinātājiem vispirms savā vidē – savās ģimenēs, skolā, sporta aprindās un draugu lokā, izejot pretī tiem, kas nāk no citām kultūrām. Uzrunas noslēgumā pāvests viņus mudināja vērst savu skatienu nevis uz krītošām zvaigznēm, ar kurām saista trauslas vēlēšanās, bet uz Jēzu Kristu, “taisnības sauli” (sal. Lk 1, 78), kurš, kā teica Leons XIV, “vienmēr vadīs jūs pa dzīvības ceļiem”. Vaticannews.va |
