Priesteris atzīmēja, ka laju apsutulāts pilnībā sekmīgs var būt tikai tad, ja tas tiek vispusīgi un pilnvērtīgi sagatavots. Šī sagatavotība prasa ne tikai nemitīgu laju garīgo izaugsmi un doktrinālo izglītošanu, bet arī prasmi piemērot savu darbību dažādiem apstākļiem, cilvēkiem, veicamajiem pienākumiem. Pēc pārdomām norisinājās priesteru diskusija. Sanāksmes turpinājumā sekoja Svētā Mise, kuru svinēja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem. Savā sprediķī bīskaps apcerēja svētā Jāņa evaņģēlija (Jņ 4,43-54) fragmentu par kāda ķēniņa ierēdni, kura dēls slimoja Kafarnaumā. Viņš ieradās Galilejā pie Jēzus, lai lūgtu Jēzu, ka Viņš nāktu un dziedinātu dēlu, jo tas bija tuvu nāvei. Jēzus negāja uz mirstošā mājām, bet tēvam apsolīja, ka viņa dēls dzīvo. Vīrietis noticēja Jēzus vārdiem un devās mājās, bet atgriezdamies no tālā ceļa, ierēdnis jau atceļā uzzināja, ka viņa dēls dzīvo. Un viņš un viss viņa nams ieticēja. Ekselence akcentēja, ka mēs ikkatrs kaut ko varam mācīties no šī evaņģēlija fragmenta. Vispirms jau to, ka ne vienmēr Dievs mūs uzklausa tādā veidā, kā mēs to lūdzam, vai arī kā mēs to esam iedomājušies, vai iztēlojušies, kā tas notiks. Ir labi atstāt Dieva ziņā, kādā veidā Viņš piepildīs mūsu lūgumu. Otrkārt, ne vienmēr uzreiz mēs varēsim savām acīm skatīt to, kas ir noticis, ko Dievs mums ir darījis, bet ir skaidrs, ka Dievs vienmēr ir pelnījis, lai mēs Viņam uzticētos bez robežām, pilnīgi un nešaubītos par to, ko Jēzus mums saka, uz ko Viņš mūs aicina un virza. Mums ir jāsaprot, ka Dieva dāvana mums būs vienmēr lielāka, vērtīgāka, nekā mēs esam spējuši to iztēloties vai esam to gaidījuši. Bīskaps uzsvēra, ka ierēdnis ne tikai pats nostiprinājās ticībā, ne tikai saņēma lielu dāvanu - sava dēla dziedināšanu, bet arī viss viņa nams kļuva ticīgs, tāpēc pat tad, ja mūsu vēlēšanās netiek uzklausītas, mums tomēr uzticīgi jāturpina Dievam pateikties un Viņu slavēt. Bīskaps visiem klātesošajiem novēlēja, lai viņi cieši pieķeras Dievam, gan tad, kad piedzīvo kādus pārbaudījumus, gan arī tad, kad bauda labklājību. Pēc Svētās Mises Liepājas diecēzes bīskaps pateicās prāvestam Andrejam Mediņam un Saldus draudzei par viesmīlīgo uzņemšanu un turpinot svinēt svētā apustuļa Pāvila jubilejas gadu, dāvāja draudzei relikviāriju ar šī svētā apustuļa relikvijām. Dienas otrajā pusē sekoja dažādu jautājumu izskatīšana, kā arī tika atgādināts, ka Triduum Pashalis laikā (laikā no Lielās Ceturtdienas līdz Lielajai Piektdienai) priesteriem pirms un pēc dievkalpojumiem ir jānodrošina iespēja visiem, kas vēlas, pieiet pie bikts. Katram ticīgajam ir tiesības saņemt grēksūdzes sakramentu. Jeruzalemes svētvietu uzturēšanai šogad ziedojumi vācami Lielajā piektdienā. Ekselence informēja, ka š.g. 3. marta Bīskapu Konferences sanāksmē tika nolemts, ka Svēto Komūniju ticīgie visās Latvijas diecēzēs drīkst saņemt tikai uz ceļiem. Ja slimības vai vecuma dēļ nevar ceļos nomesties, tad Svēto Komūniju pasniedz stāvot kājās. Tāpat Bīskapu Konference lēma, ka dalmatiku turpmāk nedrīkstēs lietot seminārists, kurš nav iesvētīts par diakonu. Bīskaps Vilhelms informēja, ka pāvests Benedikts XVI ir darījis zināmu, ka no šī gada 19.jūnija līdz nākošā gada 19.jūnijam šis gads būs veltīts priesteriem. Jau 18.jūnija vakarā, Vissvētās Jēzus Sirds svētku priekšvakarā ar vesperēm Svētā Pētera bazilikā tiks ievadīts šis gads un svēto priesteri Jāni Vianeju, kuram tiek svinēta 150 nāves gadadiena, pasludinās par visu priesteru aizbildni. Šajā sakarā klajā nāks dokuments „Biktstēvu un garīgo vadītāju direktorijs”, kurā būs apkopotas pāvesta uzrunas par priesteru dzīvi un misijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Tiks apsvērts, kādā veidā Kurzemes diecēze svinēs priesteru gadu. Turpmāk katrā draudzē (dažās draudzēs tas tiek veikts jau šobrīd) būs jaizveido draudzes locekļu kartotēka. Priesteri saņēma Kurzemes diecēzes karti ar pagastu un novadu robežām, lai iezīmētu katras draudzes teritorijas robežas, tādējādi paužot savu personīgo viedokli šajā jautājumā. Pēc viedokļu apkopošanas, bīskaps ar dekrētu noteiks katras draudzes robežas. Bīskaps ieteica diecēzes priesteriem vienu dienu nedēļā nosacīti paņemt brīvu, lai fiziski un garīgi atpūstos, kā arī atgādināja, ka saskaņā ar Kanonisko tiesību kodeksu – KTK 533 viņu pienākums ir rezidēt draudzē, bet ja kādu apstākļu dēļ jādodas projām ilgāk par nedēļu, par to, ir jāinformē diecēzes bīskaps. Paulīniešu tēvs Juris Krisūns iepazīstināja klātesošos ar kārtību kādā tiek svinēta diecēzes katedrāles un pārējo dievnamu iesvētīšanas gadadienas. S.Zustere,
"Vatikāna radio", Liepāja | 
