Ar šiem vārdiem, Raipoles Sv. Jāņa Kristītāja draudzes, priesteris Rinalds Broks mudināja ikvienu - lielu un mazu, jaunu un vecu, atsaukties un ņemt dalību nakts adorācijā, kas notika no 27. uz 28. martu Raipoles baznīcā. Baznīcu piepildīja gan tuvāko, gan tālāko māju ļaudis, netrūka arī to, kas bija mērojuši krietnāku ceļa gabalu - no Rundēnu un Kaunatas draudzēm. Kopumā ap 90 ticīgo. Adorācija iesākās ar Rožukroņa lūgšanu, kuru kopīgi vadīja priesteri Haralds un Rinalds. Jau tik sen rožukroņa lūgšana nebija te tik sirsnīgi izdziedāta. Pēc pāris klusumā pavadītām minūtēm sekoja meditācija un laiks vēl dziļākām pārdomām. Pirms dievkalpojuma, kas iesākas pusnaktī, tika dziedātas gavēņa laika dziesmas. Svēto Misi draudzes prāvests Rinalds Broks upurēja par visiem klātesošajiem. Sprediķī, kam par pamatu kalpoja evaņģēlija lasījums par Martu un Mariju, priesteris atzīmēja un izcēla sekojošo: "Vārdi, kurus Kristus veltīja Martai, attiecas arī uz mums. Mēs līdzīgi kā Marta rūpējamies un raizējamies par daudz ko, aizmirstot, kas patiešām dzīvē ir svarīgākais. Ne vienreiz vien esam tā aizņemti ar savas dzīves iekārtošanu, ka aizmirstam par tās patieso mērķi. Esam tik aktīvi, ka aizmirstam, kāpēc un priekš kam dzīvojam. Esam tā aizņemti ar to mantu iegūšanu, kuras var nopirkt par naudu, ka aizmirstam par tām lietām, kuras par naudu nav pērkamas. Mēs sirgstam no rūpēm, nodarbībām, stresa un pārstrādāšanās. Mēs neprotam tā kā Marija apstāties, nosēsties pie Kristus kājām un ieklausīties tajā, ko Viņš vēlas mums sacīt. Katrā no mums ir kaut kas gan no Martas, gan no Marijas. Katrā no mums ir miesa un dvēsele, un mums jācenšas uzturēt attiecīgu līdzsvaru starp miesu un garu, nodrošināt gan miesas, gan dvēseles barību. Miesa pati atgādina par ēdiena trūkumu, bet ar dvēseli ir citādāk. Dvēseli var ignorēt, piemānīt, apklusināt. Taču tad jārēķinās, ka pazaudēsim to, kas mūsu dzīvē ir vissvarīgākais." Savas mācības beigās priesteris Rinalds pamudināja mūs visus ieklausīties svētās Ģertrūdes vārdos par lūgšanu: "Lūgšanai - ja cilvēks to lūdzas savu labāko iespēju robežās - piemīt liels spēks. Tā pārmaina sirdis: rūgtuma pilnās dara saldas, skumjās dara priecīgas, nabagās - bagātas, nesaprātīgās - gudras, aklās - redzīgas, aukstās - aizdedz mīlestību. Lūgšana velk lielo Dievu pie mazās sirds, izsalkušo dvēseli paceļ augstu pie Dieva - pie Dzīvā Avota - un dara, ka kopā satiekas divi mīlētāji - Dievs un dvēsele." Krustaceļu, kas iesākās pulksten 03.00, vadīja priesteris Rinalds. Dažu brīdi bija grūti it sevišķi klusumā - pārdomu laikā, kad māca nogurums un miegs, likās, ka nevarēs izturēt līdz Krustaceļa beigām, bet pārdomas par Jēzus ciešanām un nāvi pie krusta, deva spēku un izturību paciest visu līdz galam. Liels bija arī gandarījums par to. Paldies, Tev, Jēzu, ka palīdzēji mums izturēt un neapstāties pusceļā. Un tiešām, Jēzus mūs par to atalgoja, jo pēc Krustaceļa sekoja lūgšana, kas mūs visus atspirdzināja, deva jaunus spēkus un piepildīja mūsu sirdis ar gaismu. Pateicoties mūsu priestera centībai, pūlēm un izdomai, rožukroņa lūgšana mums lika sajust Jēzus un Dievmāmiņas klātbūtni. Rožukronis tika izdziedāts, pirms katras "Esi sveicināta, Marija..." lūgšanas, ievijot tajā draudzes ticīgo izteiktos vispārējos lūgumus, viņu vajadzības. Jēzus gādībai novēlējām savas vajadzības, sāpes, slimības, trūkumus, nepilnības un pateicību, lūdzot žēlastības, ticību, tuvāk mīlestību, vienotību, sapratni, atbalstu, mieru, darbu, izturību… Nakts adorācijas noslēgumā visi saņēmām svētību ar Vissvētāko Sakramentu.
Sarunā ar draudzes ticīgajiem izskanēja šādas domas: Kur vēl izjustāku Laimi uz šīs zemes? Bet mēs To izjutām un no sirds par To pateicamies. Dzīvē dažreiz dzirdēts tāds teiciens "trūkst vārdu", šis ir tiešām tāds brīdis, kad var teikt, ka pietrūkst vārdu, lai izteiktu to, ko šajā svētajā un klusajā lūgšanu naktī izjuta mūsu sirdis. Vēlos savas pārdomas par šo neaizmirstamo nakti nobeigt ar Katrīnas no Sjēnas pateicību Kungam Jēzum: "Pateicība, pateicība Tev... par tādu mīlestību, ko Tu mums atklāj,
Mūsos ieliekot tik dārgu veidolu
Un mūsu dvēseles spējas:
Gudrību - lai Tevi pazītu,
Atmiņu - lai Tevi glabātu mūsos,
Gribu un mīlestību, lai Tevi mīlētu vairāk par visu. No visas sirds pateicamies mūsu draudzes priesterim Rinaldam, par svētību, pamācošiem vārdiem, pacietību, izturību, centību. Paldies, ka apgaismo mūsu sirdis ar patiesības gaismu un vada arvien tuvāk mūsu Debesu Tēvam. Paldies par nakts adorāciju, kas bagātināja mūsu sirdis, piepildīja ar mīlestību, pateicību, gaismu un pazemību. Paldies par šo grandiozo un neaizmirstamo lūgšanu nakti, par kalpojumu mūsu draudzē un lūdzam Jēzu, lai dāvā "dzīvu ticību, veicot kalpošanu, pārbaudījumos - nesvārstīgu paļāvību uz Viņu, pieņemot lēmumus - dedzīgu žēlsirdību".
Dieva svētību un daudz Dieva žēlastības! Dalībnieki no nakts adorācijas | 
