Šoreiz devāmies ceļā, kas aizsākās baznīcā pie Kristus tukšā kapa. Pie kapa notika arī neparasta tikšanās, jo pēkšņi visus klātesošos uzrunāja kāda sieviete, kura teicās esot redzējusi Jēzu, bet Viņu sākumā neesot pazinusi. Tuvāk iepazīstoties, uzzinājām sievietes vārdu – Marija Magdalēna, viena no pirmajām, kura liecināja par Kristus augšāmcelšanos. Pēc Marijas Magdalēnas liecības noklausīšanās devāmies viņas norādītajā virzienā, kur visus gaidīja atstāta vēstule, un zem tās vēstījuma bija parakstījušies Emausas mācekļi. Vēstules beigās bija arī uzdevums, kas bija jāizpilda līdz nākamajai apstāšanās vietai – visi sadalījāmies pāros pa divi un, kopīgi noejot nelielu ceļa gabaliņu, iepazināmies tuvāk. Izrādījās, ka ne visi esam bijuši pazīstami savā starpā un Emausas mācekļu uzdotais uzdevums palīdzējis citam citu uzrunāt. Tālākajam ceļam nekādi norādījumi netika doti, tādēļ devāmies ārpus baznīcas, bet tur, ieraudzījuši kvēlojošas ogles, sapratām, ka kāds mūs tur ir gaidījis. Pienākot tuvāk, pamanījām arī nākamo vēstuli, bet pie ugunskura atstātu maizi un zivi. Izrādījās, ka šo vēstījumu mums bija rakstījuši mācekļi, kuri arī liecināja par savu tikšanos ar augšāmcēlušos Jēzu. Atstātā maize mums bija labs stiprinājums, pirms tās nobaudīšanas to vēl apcepām un tad dalījāmies savā starpā. Kad apspriedāmies – kurp ceļš varētu vest tālāk, pamanījām, ka vēstules beigās vēl pievienots ”Post Scriptum”, kur teikts, lai dodamies uz Galileju, kur varēsim satikt Jēzu. Un tiešām savā ceļā pamanījām ceļa norādes ar uzrakstu ”Galileja”, kuras mūs aizveda atpakaļ baznīcā, tikai šoreiz pie altāra un tabernākula ar Vissvētāko Sakramentu, kur Jēzu varam satikt ik dienas. Šeit vēlreiz iepazināmies ar Jēzus uzticīgajiem draugiem – mācekļiem, kuru vārdus centāmies atcerēties un iegaumēt. Iepazīšanās ar Kristus augšāmcelšanās lieciniekiem noslēdzās ar nelielu pārbaudījumu – krustvārdu mīklas minēšanu, kurā vajadzēja atsaukt atmiņā kopīgi ietajā ceļā redzēto un satikto, ja visas atbildes bija pareizas, tad no burtiem izveidojās vārds – Jēzus. Pēc aktīvas līdzdalības visi satikāmies pie agapes galda, lai dalītos atnestajā cienastā un pārrunātu ceļā piedzīvoto. Dažiem likās visai dīvaini – kāpēc skolotāja Aija ir ieradusies tikai uz mielastu un kādēļ viņā saskatāma tik liela līdzība ar satikto Mariju Magdalēnu pie Kristus kapa? Vēl kādam bija jautājums – kā mēs varam zināt, ka tieši tā viss ir noticis un lasītajās vēstulēs rakstītais ir patiesība? Te atbildi parādā nepalika māsa Mārīte OP, skaidrojot, ka mums ir atstāta droša liecība par Kristus augšāmcelšanos – Svētie Raksti. Svētdienas skolas skolotājas:
Ieva Liede un Mārīte Martukāne OP | 
