Sv.Brigitas baznīcas vestibilā tikko jaušami smaržo pēc pīrādziņiem. Mazā ministranta Emīla baltās albas stūri plandās vasaras vējā un viņš zaudējis pacietību skatās Celtnieku ielas virzienā gaidot kad parādīsies svētceļnieki. Beidzot ielas galā samanāma krusta aprise - iesākumā mazmazītiņa, tam pamazām kļūstot lielākam, saskatāmi cilvēku augumi. Krusts, kuru trīs nedēļu garumā diendienā turēs un nesīs cilvēku rokas, ierodas Grobiņā, un baznīcu pārņem tā īpašā, vārdos neizsakāmā gaisotne, kas ir tikai vienreiz gadā..... šajā dienā. Vēstule ebrejiem atgādina: "Esiet viesmīlīgi un nezinot savos namos jūs uzņemat eņģeļus." Šie vārdi īpaši aktuāli un sirdis uzrunājoši ir sastopoties ar svētceļniekiem. Klusiem soļiem staigājot, ceļinieki nedaudz izklīst. Daži satupuši baznīcas dārzā čalo, muziķu pirkstiem skartās ģitāru stīgas sajaucoties ar klusinātām balsīm rada telpā un laikā dziļu piepildījuma sajūtu. Baznīcas zāle ir gandrīz pilna - kāds iedziļinājies lūgšanā. Lēnām tuvojas Sv. Mises laiks. Pilsēta dzīvo savu darba dienas dzīvi un tai nav nekādas daļas notiekošajā. Taču gadiem ierasto notikumu secību izmaina Grobiņas novada Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, ar paša sarūpētu ceļamaizi, nevienam nezinot ieradies sveikt svētceļniekus. Pārsteigums klātesošajiem liels, pr.Mariuša Kempas un pr.Jāņa Meļņikova sejas nevar noslēpt ne prieku, ne aizkustinājumu. "Jūs esat svētība pilsētai un esmu pagodināts sveikt jūs visus Grobiņā un ir apbrīnojami, ka ir tik daudz cilvēku, kuri spēj atrast iespēju piedalīties ceļojumā lūdzoties un veltot daudz laba cilvēkiem," tā A.Priedols sveic klātesošos vēlot spēkus sasniegt mērķi. Pēc šīs īsās tikšanās vairs nešķiet, ka svētceļojums ir ārpus pilsētas dzīves. Tas ir Grobiņai piederīgs un daļa no tās. Kā lietus pēc sausuma veldzē zemi tā draudzei ikgadējais svētceļnieku apmeklējums nes garīgu veldzi un ļauj smelties drosmi arī pašiem darīt kādu mazu, visu acīm neredzamu, tomēr varoņdarbu augstāku mērķu vārdā. Mūzikai un dziedātāju balsīm skanot sākas un beidzas dievkalpojums. Draudzes ļaužu sarūpētais cienasts gards un no sirds. Ir laiks doties ceļā..... Šis mazais tomēr sirsnīgais brīdis atpūtā aizrit ātri un draudzes locekļi atvadās saglabājot sirdīs cerību, ka arī citus gadus mēs varēsim sajust Dieva svētību uzņemot svētceļniekus! Maija Rolava,
Grobiņas sv. Brigitas draudzes locekle | 
