– Jūs pirmo reizi esat Latvijā? Šī ir jau ceturtā. Pirmajā reizē iesniedzu akreditācijas vēstuli Valsts Prezidentam. Esmu bijis arī Aglonas svētkos, Rēzeknē un Daugavpilī. – Kādus iespaidus esat guvis Kurzemē? Bīskaps Vilhelms Lapelis man bija sagatavojis plašu programmu. Liepājā satikos ar katedrāles draudzi, biju Mārtiņmājā. Tur bija ļoti interesanta saruna ar sievietēm, kuras rūpējas par grūtībās nonākušajām sievietēm. Viena no viņām pati gaidīja bērniņu, un ļoti saviļņojoši ir zināt, ka pagājušonakt šis bērniņš nāca pasaulē. Ļoti augsti vērtēju to, ko viņas dara. Bijām arī Lēnās, kur apmeklējām Kalna svētību kopienu, kurā uzturas cilvēki ar dažādām atkarībām. Arī tas man šķita ļoti svarīgs un mūsdienās ļoti nepieciešams kalpošanas veids. Līdzīgi kā Jēzus, kurš rūpējās par slimajiem, tā priesteris un citi cilvēki Lēnās, Evaņģēlija iedvesmoti, palīdz izdziedēt atkarībās nonākušos. Kopā ar bīskapu apmeklējām arī dažas jaunās baznīcas. Un pārliecinājos, ka bīskaps Vilhelms Lapelis vēlas ne tikai celt dzīvo – cilvēku – kopienu , bet arī mēģina tai dot dažādas struktūras, vietas, kur kalpot Dievam. Viņš dara daudz. Tas ir bīskaps, kurš tic dievišķajai Apredzībai un meklē Dieva valstību. Ja tā tiek atrasta, viss pārējais nāk. Iespaids, ko te esmu guvis, ir ļoti labs. Tikāmies arī ar galvenajiem bīskapa līdzstrādniekiem. Bīskapam, lai pilnvērtīgāk veiktu savu kalpošanu, ir vajadzīgi arī daudzi palīgi – daudzas rokas, kājas un mutes. Priecājos, ka gan priesteri, gan klostermāsas, gan citi to dara ar lielu atdevi, vēlmi līdzdarboties. Un viņš tos iedrošina. Daudzi, kas jūtas iedrošināti, dāvā sevi. Svarīgs brīdis manas vizītes laikā bija brokastis, kurās bija klāt luterāņu Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers. Ar prieku novēroju, ka abu bīskapu starpā ir ļoti dziļa draudzība. Viņos ir kopīga vēlme kaut ko darīt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku satiktu Kristu. Ar savām iniciatīvām viņi palīdz cilvēkiem, kas sabiedrībā nes kaut kādu atbildību – politiķiem un tiem, kas darbojas sociālajā jomā – rast palīdzību Evaņģēlija gudrībā, tajā gaismā un dzīvībā, ko sniedz Evaņģēlijs. Šī brālība un draudzība starp diviem bīskapiem liek domāt, ka tāda pati pastāv citu šejienes cilvēku starpā. Tā ir lieliska dāvana Liepājas pilsētai un apkārtnei. Esmu šajās divās dienās kļuvis bagātāks. Radies iespaids, ka bīskaps un viņa līdzstrādnieki patiešām liek Evaņģēlija sēklai uzdīgt, kā Jēzus to ir vēlējis. Kas sēj, tas arī pēc tam pļauj. Pašlaik notiek ļoti laba sēšana. – Pašlaik Latvijā krīze. Kā jūs vērtējat mūsu situāciju? Ko ieteiktu mūsu cilvēkiem no savas bagātās diplomāta pieredzes? Manuprāt, krīze ir daudzu faktoru - gan ārējo, gan iekšējo - rezultāts. Latvija cieš arī no pasaules krīzes. Jāatzīst, ka katram šās valsts cilvēkam jābūt atbildīgam par to, kas notiek. Godīgi jāatzīst, ka daudzi tērēja vairāk, nekā viņiem bija, un tāpēc tagad kļuvuši daudz nabagāki. Taču katra krīzes situācija ir iespēja atmodināt tos talantus un iespējas, kas bijušas piemirstas. Novēlu Latvijai tās ieraudzīt un atklāt jaunas. Jaunās iespējas vispirms ir jaunais spēks, kas dzimst cilvēkā. Izejas punkts vienmēr ir cilvēks. Jo pasaule mainās tikai tad, kad mainos es. Krīze var pavērsties pozitīvā virzienā tikai tad, ja es, katrs no mums, ejam pozitīvā virzienā. Krīze ir arī iespēja iemācīties vairāk strādāt kopā. Es nespēju pateikt priekšā tehniskus risinājumus krīzei, bet esmu pārliecināts, ka tos var atrast tikai tad, ja strādā kopā. Tieši vārds kopā ir atslēgas vārds. Kopā nozīmē: nekad nespēšu atrisināt savas personiskās problēmas, ja nepalīdzēšu citiem atrisināt visu kopējās problēmas. Tas ir tas darbs, ko mēģina darīt Baznīca: veidot kolektīvā derīguma apziņu, darboties kopējas lietas labā, neprasot, kas man par to būs. – Tie ir jauki padomi. Bet daudzos cilvēkos ir dziļa depresija. Cilvēki brauc prom. Kā tam tikt pāri? Ja cilvēks piedzimis Latvijā, te viņam arī vajadzētu savus talantus attīstīt un izmantot. Dievs katram cilvēkam dod arī spēku mīlēt savu tēvzemi. No depresijas cilvēkam vienam ir grūti iziet. Ir lietderīgi atbalstīt tādas iniciatīvas, kas cilvēkiem liek domāt un darboties kopā, meklēt kopīgus risinājumus. Ir svarīgi redzēt arī šodienas problēmas vēsturiskā skatījumā. Latvija ir gājusi cauri arī daudz sarežģītākiem vēstures posmiem, un vienmēr tās cilvēki ir tikuši ar grūtībām galā. Ir jābūt cerībai un paļāvībai, ka spēsim pārvarēt arī šo. – Lūdzu, dažos vārdos pastāstiet mūsu lasītājiem par sevi. Esmu dzimis un audzis Itālijā, Bergamo provinces ciematā, kas atrodas pāvesta Jāņa XXIII diecēzē. Esmu vecākais dēls piecu bērnu ģimenē, visām trim māsām un brālim ir savas ģimenes, bet man ir 14 krustbērnu un 14 krustmazbērnu.To, ka vēlos mācīties garīgajā seminārā, zināju jau agrā bērnībā. Uzskatīju, ka, tikai būdams priesteris, varu kļūt patiess kristietis, ka tas ir veids, kā varu piepildīt savu dzīves jēgu. – Kas jūsuprāt ir patiess kristietis? Kristietis ir tas, kas piedalās jaunajā dzīvē, ko viņam dāvā Kristus. Svētais Pāvils saka: ja kāds ir Kristū, tad viņš ir jaunradīts. Jauns cilvēks. Kristietis nav tas, kurš demonstrē, ka bieži iet uz Misēm un grēksūdzēm, bet tas, kurš patiesi dzīvo šo jauno dzīvi, izdzīvo to, ka Kristus ir viņā. Tā ir cilvēka būtība. Kristus klātbūtne pieņem katra konkrēta cilvēka vaibstus. Man tas ir šis – Luidži Bonaci vaigs. Un Luidži Bonaci ir aicināts veikt savu dzīves piepildījumu – dzīvot Kristū. Kristietis ir ārēji tāds pats cilvēks kā visi pārējie, bet tajā pašā laikā cenšas mīlēt visus. Vispārākajā pakāpē. Pat tad, ja pats netiek citu mīlēts. Tas ir cilvēks, kurš spēj piedot. Un kas spēj lūgt piedošanu. Kas jūtas, kā visu cilvēku brālis. Kas spēj būt vienots ar visiem cilvēkiem, kas dzīvo pasaulē. Viņš ir visu draugs. Kristietis arī sabiedrībai spēj dot jaunu dzīvi, jaunu elpu pasaulei, sēt tajā mīlestību. Arī tur, kur tās nav, viņš tai liek piedzimt. Mīlestība ir tas revolucionārais spēks, kas pārveido pasauli. Jo pats Dievs ir Mīlestība. Izziņai: Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi) – dzimis 1948.gadā Itālijā. Kanonisko tiesību doktors, studējis "Pontificia Università Salesiana" Romā. 1973.gadā iesvētīts par priesteri, 1999.gadā konsekrēts par bīskapu. Darbu Vatikāna diplomātiskajā dienestā uzsācis 1980.gadā Kamerūnā, tad sekojusi Trinidāda, Malta, Spānija, ASV, Itālija, Kanāda un Haiti. 2004.gadā iecelts par nunciju Kubā, bet 2009.gada martā pāvests Benedikts XVI viņu izvēlējies par savu pārstāvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. "Kurzemes Vārds"
Foto: Katedrale.lv • Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
  
 
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)