Katrs no mums uzdod šo jautājumu, kad gaida ierodamies kādu svarīgu viesi vai arī kad pats tiek aicināts, vai arī brīžos, kad piedzīvo neveiksmes. Ko es varu darīt, lai uzlabotu situāciju, lai palīdzētu, lai parādītu, ka neesmu vienaldzīgs?
Šodien Jānis mums vēsta, ka Mesija tuvojas. Kāda ir mana reakcija? Vai manī ir jautājums par to, ko darīt, vai arī es šo ziņu uztveru nevērīgi, kā kārtējo ikdienā saņemto informāciju?
Tiem, kuriem nav mazsvarīga Mesijas atnākšana, Jānis sniedz ļoti precīzas atbildes, kuru pamatā ir taisnīgums. Jānis atsaucas uz praviešiem un atbild, ka ikvienam ir jāpilda tuvākmīlestības bauslis, tā apliecinot arī savu mīlestību pret Dievu. Zīmīgi, ka Jāņa atbildes ir ļoti līdzsvarotas, – viņš nesaka muitniekiem, lai tie maina nodarbi, bet gan, lai nezog. Tāds ir Jāņa izteiktais aicinājums uz atgriešanos – nevis nosodīt, bet iedrošināt mainīties!
Jānis Kristītājs saprot, ka nav Mesija, un dara visu iespējamo, lai sagatavotu Viņam ceļu. Jānis pazemīgi apzinās, ka viņa sniegtajai grēku nožēlas kristībai ir savi ierobežojumi, un, tieši apzinoties šo ierobežotību, tiek izcelts Kristus atpestīšanas darba nozīmīgums.
Apzinoties Kunga drīzo atnākšanu, ikviens no mums, lai kāda arī būtu mūsu ikdienas realitāte, var jautāt: “Ko lai es daru?” Arī mēs, tāpat kā Jānis, varam stāstīt par drīzo Jēzus atnākšanu – Jēzus mūsu mīļo labā spēj darīt daudz vairāk nekā mēs, bet cik bieži mēs varam kļūt par Kunga darbīgajām rokām!
Jānis Kristītājs sagatavoja Kungam ceļu un aicināja arī pārējos to darīt. Vai arī tu esi gatavs atbildēt uz šo aicinājumu? Vai esi gatavs pavisam tuvajos Kristus Dzimšanas svētkos izrādīt iniciatīvu un aicināt savu ģimeni doties uz baznīcu, vai esi gatavs ar ikvienu dalīties maizē un mīlestībā vai varbūt vismaz šajā laikā apmeklēt dzīves likstu piemeklētos un cerību zaudējušus cilvēkus? Vai esi gatavs Svētvakarā lauzt balto oblāti nevis ar tiem, kuri tevi apdāvina vai slavē kā labvēli, bet ar cilvēkiem, kuriem nav ģimenes, kuriem nav, ko tev dot pretī; vai esi gatavs veltīt savu laiku, uzmanību un mīlestību kā visvērtīgāko dāvanu tiem, kuri ir sabiedrības atstumti un aizmirsti?
Mums ir tik daudz iespēju, kā sagatavot Kungam ceļu, kā ļaut Bērnam Jēzum piedzimt ikvienā sirdī un mājā, tikai jautāsim Viņam, kā un kur varam būt noderīgi. Atgriezīsimies un mainīsimies paši, tad arī mainīsies pasaule ap mums. Un to mēs paveiksim nevis ar skaļiem vārdiem, bet ar mīlestības pilniem darbiem. Mieramtuvu.lv | 
