Viņš sacīja, ka piekrīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga viedoklim, ka Latvijā attiecības abu konfesiju vidū ir ļoti labas. To pāvesta sūtnis atzinis arī tikšanās laikā ar Vanagu, kas notikusi marta sākumā. "Tikšanās reizē man bija liels prieks paziņot arhibīskapam Vanagam, ka pāvests Benedikts XVI ar lielu cieņu un cerību seko tam, cik sirsnīgas Latvijā ir attiecības starp luterāņu un katoļu baznīcu. Tēlaini runājot, es teiktu, ka mēs kopā esam noslēguši mūru un sākuši tiltu laikmetu," teica Bonaci. "Mēs neslēpjam doktrinārās un pastorālās atšķirības, kas mūs vēl šķir, bet ticam, ka šī dažādība nekad neattaisno nesaskaņas, pārpratumus, prāta un sirds noslēgšanu," viņš vēl piemetināja. Vienlaikus pāvesta sūtnis arī norādīja, ka visiem kristiešiem ir "liela atbildība pret vēsturi", jo šķelšanās baznīcā ir izraisījušas sašutumu un ne mazums veicinājušas arī mūsdienu sabiedrības dekristianizācijas procesu. "Tāpēc, kopības garīguma rosināti, mēs apņemamies saredzēt pozitīvo otrā, lai to pieņemtu un novērtētu kā Dieva dāvanu un lai nestu cits cita nastas," uzsvēra Bonaci. Tomēr viņš arī atzina, ka "ar tiltiem vien nepietiek". "Kā Kunga mācekļi mēs vēlamies daudz vairāk! Patiesībā tilti tiek uzcelti tur, kur pastāv grāvji, kas šķir. Tilti vairs nav vajadzīgi tur, kur šķelšanos atrisina patiesība un mīlestība. Tur tiek atjaunota vienotība," skaidroja pāvesta pārstāvis, aicinot lūgt Dievu, lai šī vienotība ir aizvien ciešāka, līdz sasniedz pilnību. "Lai turpinātu kopības ceļu līdz vienotībai, galvenā uzmanība ir jāpievērš žēlsirdībai. Tāpēc "nekad vairs" neiecietībai, aizvainojumiem, apsūdzībām, naidīgumam; un "vienmēr" dzīvot savstarpējā cieņā un brālībā, par kuru Kungs ir atdevis pats sevi," aicināja Bonaci. Jau vēstīts, ka arī LELB arhibīskaps Jānis Vanags iepriekš atzinis - kristiešu vienotība un ekumeniskais dialogs Latvijā ir pārsteidzoši labā līmenī, norādot, ka satuvināšanās konfesiju vidū Latvijā notikusi jau padomju laikos. Runājot par kristīgo konfesiju šķelšanās iemesliem un tuvināšanos pēdējos gados, viņš norādījis, ka šķelšanās "cēloņi ir bijuši gan teoloģiski, gan emocionāli, gan politiski". Viņaprāt, "domstarpībām nevajadzētu sašķelt baznīcu. Taču tagad vairs nevar pārlēkt pāri tam, ka vairāk nekā 400 gadu katoļi un luterāņi tomēr gājuši katrs savu ceļu un ir saceltas visādas sienas". "Tas, ka ar Romas katoļu baznīcu esam sākuši teoloģiskas sarunas, Latvijai ir labs jaunums. Diemžēl televīzijā no tā tika izpūsta nelāga sensācija, ka luterāņu baznīca pievienosies Romas katoļu baznīcai. Kādas blēņas! Pašlaik mēs runājam tikai par labāku saprašanos, par viedokļu noskaidrošanu un pārpratumu novēršanu," skaidrojis arhibīskaps. "Protams, katram ekumeniskam dialogam, kas notiek pasaulē, augstākais mērķis ir zemes virsū atjaunot baznīcas vienotību. Taču, vai un kad to izdosies sasniegt, ir Dieva ziņā," viņš vēl piebildis. Materiāls publicēts sadarbībā ar 
Foto: Katedrale.lv | 
