Par Garīgo lietu padomes 2010.gada 15.aprīļa sēdē izskatāmo jautājumu.
Latvijas Bīskapu konference 2010.gada 2.marta rezolūcijā, kas adresēta Saeimai un Ministru kabinetam, aicināja trešās puses statusā iesaistīties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) otrās sekcijas 2009.gada 3.novembra sprieduma lietā Lautsi pret Itāliju (lietas nr.30814/06) pārsūdzēšanā, ar kuru atzīts, ka Itālijas valsts skolās esošie krucifiksi ir cilvēka apziņas un reliģijas brīvības pārkāpums, kā arī vecāku tiesību pārkāpums audzināt bērnus saskaņā ar saviem reliģiskajiem un filozofiskajiem uzskatiem (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9.pants un tās Pirmā Protokola 2.pants). Latvijas Bīskapu konference vēlas vērst uzmanību vēl uz vairākiem apstākļiem, kurus turpmāk var ietekmēt ECT judikatūra, ko veidos minētais tiesas spriedums, ja tas netiek pārskatīts, un uz bīstamajām sekām, kas no tā var rasties. 1) Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīs pastāv dažādi valsts un reliģijas attiecību modeļi, kas tāpat kā, piemēram, valsts simbolika un valsts valoda, ir pašas dalībvalsts iekšējā lieta, par kuru starptautiskajām organizācijām nav lemšanas kompetences. Tomēr pretēji Itālijas valdības nostājai, ka krucifikss šajā gadījumā ir uzskatāms par Itālijas kultūras, vēstures un identitātes simbolu vismaz tikpat lielā mērā kā par reliģisku simbolu, ECT ar savu 2009.gada 3.novembra spriedumu atzina, ka Itālijā krucifiksam dominējošā esot reliģiskā nozīme. Ar to ECT acīmredzami pārsniedza savas lemšanas kompetences ietvarus un pārkāpa valsts suverenitāti un subsidiaritātes principu, uz kā pamatojoties valsts iestādes drīkst patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuri visatbilstošākā veidā atspoguļotu tautas kultūru, vēsturi un identitāti. Pati ECT, parādot cieņu Eiropas tautu individuālajām īpatnībām, savā 1994.gada 20.septembra spriedumā lietā Otto-Preminger-Institut pret Austriju atzina, ka tā nav kompetenta noteikt, ko reliģija un dažādi tās simboli nozīmē konkrētas valsts iedzīvotājiem; tas ir atstājams attiecīgās valsts varas iestāžu ziņā. Bet Lautsi lietā ECT šo pamatprincipu pārkāpa, iejaucoties tādos jautājumos, kuri nemaz nav tās kompetencē. 2) Kā izriet, piemēram, no ECT spriedumiem lietās Folgerø un citi pret Norvēģiju un Miroļubovs un citi pret Latviju, Eiropas Cilvēktiesību konvencija nenosaka valsts un baznīcas attiecību modeļus, tā tikai garantē tiesības uz indivīdu un grupu apziņas un reliģijas brīvību. Taču krucifiksa atrašanās skolas klasē šo brīvību nekādi nepārkāpj. Saskaņā ar Itālijas valdības sniegto ECT informāciju valsts skolās Itālijā netiek neticīgs skolnieks pret savu vai viņa vecāku gribu piespiests skaitīt katoļu lūgšanas, skūpstīt krucifiksu vai citādi parādīt tam godu reliģiskā izpratnē. 3) ECT 2009.gada 3.novembra spriedumā ir ietvertas arī absurdas un bīstamas atziņas. Pirmkārt, krucifiksa esamība personas redzeslokā varot būt pati par sevi cilvēkam aizskaroša. Šī atziņa ir vērtējama kā klaji apvainojoša, naidpilna un tāda, kas kurina neiecietību pret kristiešu kopienu, kurai krucifikss ir vissvētākais simbols. Otrkārt, ECT spriedums Lautsi lietā rada grūti izprotamas un agrāk nezināmas „tiesības”: „tiesības neredzēt krucifiksu” vai, plašākā nozīmē, „tiesības būt pilnīgi izolētam no reliģiju simboliem”. Tas ir ļoti bīstami visām Eiropas valstīm, kurās pastāv ar kristīgo ticību saistīts kultūras, mākslas un vēstures mantojums, tātad arī Latvijai. Jo no „tiesībām neredzēt krustu” valsts skolas klasē nav nemaz tik tālu līdz „tiesībām neredzēt krustu” Latgales lielceļa malā, Latvijas pilsētā vai novadā esošas baznīcas smailē vai jebkurā kapsētā. Tā nebūt nav tikai iedoma. Vēršam uzmanību uz nesenajām diskusijām Šveicē, kur pēc ECT sprieduma pasludināšanas Lautsi lietā atsevišķas aktīvistu grupas sāka aģitēt par krucifiksu (arī seno) novākšanu no kalnu virsotnēm. 4) Turklāt, ja seko ECT loģikai 2009.gada 3.novembra spriedumā, tad vēl jo nesalīdzināmi lielāks skolnieku ietekmes līmenis izpaustos, piemēram, skolas svinīgos sarīkojumos, kad skolniekiem obligāti jādzied Latvijas valsts himna, kurai cita starpā ir arī reliģiskas lūgšanas nozīme. Tas dod pamatu nopietnām bažām, ka ECT judikatūra veidojas tāda, ka Latviju var piespiest nomainīt vienu no Latvijas Republikas valsts simboliem - valsts himnu. 5) Visbeidzot, ECT spriedums Lautsi lietā nepieļaujami aizskar tās pamatvērtības, uz kurām balstās arī mūsu Latvijas Republikas Satversme, un proti, cilvēku vienlīdzību likuma priekšā un demokrātiju. Pirmkārt, spriedums, līdzīgi kā tas bija mūsu zemē padomju okupācijas laikos, piešķir acīmredzamas privilēģijas ateisma piekritējiem un padara kristiešus par mazāk aizsargātu personu grupu. No sprieduma izriet, ka, ja skolas klasē ir trīsdesmit bērni no ticīgu kristiešu ģimenēm un viens vienīgs bērns no ateistu ģimenes, tad šiem trīsdesmit cilvēkiem ir bez ierunām jāpakļaujas un jāpielāgo sava uzvedība šī viena cilvēka iegribām (tieši tā tas arī noticis šajā konkrētajā lietā). Otrkārt, spriedums norāda suverēnajai itāļu tautai, kuras absolūtais vairākums ir katoļi, ka tai pašai nav tiesību demokrātiskā ceļā veidot savas valsts politiku atbilstoši savai pārliecībai un savām vērtībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka ECT 2009.gada 3.novembra spriedums Lautsi lietā ne tikai iezīmē tendenci sagraut Eiropas vērtību sistēmu, kura balstās uz kopīgo kristīgo mantojumu un kas tika izveidota, lai tieši aizsargātu cilvēka tiesības, bet arī pamatos aizskar visu to, par ko Eiropas tautas, ieskaitot Latvijas tautu, ir cīnījušās daudzus desmitus gadu. Tieši tāpēc šis spriedums pirmo reizi ECT vēsturē izraisīja tik asu sašutuma un noraidījuma vētru vairākās Eiropas valstīs. Latvijas Bīskapu konference lūdz, izskatot Garīgo lietu padomes 2010.gada 15.aprīļa sēde paredzētos jautājumus, apspriest par Latvijas iesaistīšanos trešās puses statusā ECT tiesas 2009.gada 3.novembra sprieduma lietā Lautsi pret Itāliju pārsūdzēšanā. Lietuva jau ir nolēmusi iesaistīties šajā lietā kā trešā puse un to vēl apsver arī vairākas citas Eiropas valstis.
Ar cieņu,
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs,
Rīgas arhibīskaps Jānis kardināls Pujats Foto: Katedrale.lv | 
