Ordinācijas svinībās piedalījās četrpadsmit Latvijas un kaimiņvalstu bīskapi, astoņdesmit priesteri, valsts augstākās amatpersonas, vairāki tūkstoši ticīgo, kā arī daudzi citi, kas dievkalpojumu vēroja, pateicoties LTV1 un TV Polonia translācijai. Ordinācijas rita sākumā tika nolasīts pāvesta mandāts, kas atļāva Z.Stankeviču iesvētīt par bīskapu. Tālākā ceremonija sastāvēja no vairākām daļām. Vispirms nominētais bīskaps, atbildot uz kardināla jautājumiem, apliecināja gatavību sargāt ticību, celt un palikt vienībā ar Baznīcu, aprūpēt Dieva tautu, būt līdzjūtīgs un žēlsirdīgs pret nabagiem, svešiniekiem un trūkumcietējiem. Tam sekoja ordinācijas litānija, kuras laikā nominētais bīskaps nometās zemē uz vaiga, bet bīskapi, priesteri un ticīgā tauta vienojās lūgšanā par viņu. Nozīmīgākā ceremonijas daļa bija roku uzlikšana un ordinācijas lūgšana. Jau Vecās Derības laikā ar šādu žestu tika iecelti priesteri, pravieši un karaļi. Roku uzlikšana notika klusumā, jo klusumā dvēsele atveras uz Dievu un Dievs paņem cilvēku sev. Lūgšana bija otrs svarīgākais ordinācijas elements, jo neviens cilvēks nevar otru padarīt par bīskapu. Dievs ir tas, kas caur lūgšanas vārdiem un roku uzlikšanas žestu pilnībā pieņem cilvēku kalpošanā. Uz to norādīja arī žests, ka virs ordinējamā bīskapa tika turēta atvērta Evaņģēlija grāmata, kas ir kā Kristus darbības zīme. Vēl ceremonijas laikā kardināls jaunajam arhibīskapam uzvilka pirkstā gredzenu kā uzticības zīmi Baznīcai, uzlika galvā mitru un pasniedza zizli, kā zīmi tam, ka ir aicināts būt par dvēseļu ganu. Kardināls J.Pujats sprediķī uzsvēra, ka bīskapa pienākums ir dalīt tos dārgumus, kas ir Baznīcas rīcībā - sludināt Dieva Vārdu un piešķirt sakramentu žēlastības, lai ļaudis svētdarītu un sagatavotu Dieva valstībai. „Mums ir prieks, ka šodien varam ordinēt par bīskapu vienu uzticamu garīgo vērtību glabātāju, novēlot, lai viņš tās ar dāsnu sirdi dalītu ticīgajiem," teica J.Pujats. Pēc dievkalpojuma sapulcējušos uzrunāja arī apustuliskais nuncijs L. Bonaci, kas, vēršoties pie jaunā arhibīskapa, atgādināja, ko Baznīca sagaida no bīskapiem: „Trešās tūkstošgades ausmā bīskapa ideāls, uz kuru Baznīca turpina tiekties, ir Gans, kas līdzinās Kristum dzīves svētumā, augstsirdīgi ziedojas viņam uzticētajai Baznīcai, taču vienlaikus savā sirdī nes rūpes par visām zemes virsū izkaisītajām Baznīcām." Apsveikuma vārdus jaunajam arhibīskapam teica arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Dievkalpojuma noslēgumā pateicības vārdus klātesošajiem viesiem teica arī jaunais Rīgas arhibīskaps, tos vispirms veltot Dievam, kurš viņu "kā bīskapu ir aicinājis būt par Dieva tautas ganu un vienotības zīmi mūsu tik daudzveidīgajā sabiedrībā". Īpašu paldies viņš veltīja savai mammai, caur kuru ir saņēmis gan dzīvības, gan arī ticības dāvanu. Noslēgumā viņš pateicās visiem labas gribas cilvēkiem, neatkarīgi no viņu piederības baznīcai, kuri strādā, lai Latvija garīgi atdzimtu. "Es aicinu, lai tā kļūst visu mūsu galvenā rūpe - Latvijas garīgā atdzimšana," teica Viņa Ekselence Zbigņevs Stankevičs. Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs
Foto: Ivars Kupcis | 
