Grāmatas iznākšanas svētki notiks pēc Svētās Mises – ap pulksten 12.30. Programmā fotostāsts par tēvu Pio, muzikāli priekšnesumi un sadraudzība, baudot tēva Pio jubilejas kliņģeri. Pasākuma laikā jauno grāmatu būs iespējams iegādāties par īpašu svētku cenu. Priesteris un mūks Tēvs Pio, vecāku dotajā vārdā Frančesko Fordžione, (1887-1968) ir dzimis Pjetrelčinā, Itālijas dienvidos. Viņš ir astotais bērns nabadzīgā ģimenē. Piecpadsmit ar pusi gadus vecs viņš iestājas kapucīnu klosterī Morkonē. Uzsākot noviciātu, jaunais brālis saņem vārdu Pio. Nākamajā gadā viņš saliek pirmos solījumus un pievēršas filozofijas studijām. Brāļa Pio garīgie vadītāji ir divi ievērojami klostertēvi - Benedetto un Agostino. 1910. gadā Pio tiek iesvētīts par priesteri Beneventes katedrālē. Vājā veselība liek jaunajam priesterim ilgāku laiku pavadīt ģimenē ārpus sava klostera. Tas ir garīgas nobriešanas laiks, kurā viņš mācās šķērsot pārbaudījumus, pilnībā paļaujoties uz Dieva gribu. 1916. gadā tēvs Pio tiek nosūtīts uz San Džovanni Rotondo klosteri. Divus gadus vēlāk viņš saņem Jēzus ciešanu stigmātus. Turpmāk tēvam Pio ir jāpacieš asiņojošo brūču sāpes, medicīniskās pārbaudes, ļaužu pūļi, Baznīcas autoritāšu piesardzības pasākumi, tomēr, neraugoties uz visiem pārbaudījumiem, viņš saglabā paklausību un pazemību. 1940. gadā tēvs Pio liek uzsākt savas slimnīcas - Ciešanu atvieglošanas nama - celtniecību. Viņš, kurš tik labi pazīst fiziskas sāpes, vēlas, lai šajā vietā slimnieki saņemtu patiesi sirsnīgu uzņemšanu un vislabāko aprūpi. Slimnīca tiek atklāta 1956. gadā. Tēvs Pio ir dibinājis arī lūgšanu grupas, kas tagad izplatījušās visā pasaulē. Tēvs Pio mirst 1968. gada 23. septembra rītā, saņēmis slimnieku sakramentu, pēc tam, kad svētceļnieku tūkstoši trīs dienas bija svinējuši viņa stigmatizācijas piecdesmito gadskārtu. 1999. gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludina tēvu Pio par svētīgo, 2002. gada 16. jūnijā - par svēto. LRKB Informācijas centrs | 
