Sava stāstījuma ievadā tēvs Oskars paskaidroja, ka diezgan grūti ir definēt, ko nozīmē reliģija. Reliģiju sistematizāciju ir grūti klasificēt, jo ir reliģijas, kurām ir dabiska izcelsme, ir reliģijas, kas saistītas ar atklāsmi, ir reliģijas, kas saistītas ar iekšējiem pārdzīvojumiem. Pasaulē sastopamies ar reliģijām, kuras saucas par teistiskām, tas nozīmē, ka tajās ir Dieva jēdziens un kaut gan tas paradoksāli skan, arī ateistiskām, kurās nav jēdziena – Dievs. Šīs pēdējās, drīzāk ir ētiskās sistēmas, nevis reliģijas. Piemēram, konfucionisms vai daoisms. Priesteris atzīmēja, ka ņemot vērā to, ka šīs tikšanās reizē konteksts ir starpreliģiskais dialogs, tad jāpievērš uzmanība tikai dažām mūsdienu lielākajām reliģijām. Tikšanās turpinājumā dominikāņu tēvs klātesošajiem skaidroja par budisma izcelsmi, tā galvenajiem virzieniem un reliģisko nostāju principiem. Viņš paskaidroja, ka ir četri galvenie budisma virzieni: tā saucamie mazie rati, lielie rati, dimanta rati un lamaisms. Kā neliels pārsteigums klausītājiem, bija dzirdēt, ka jēdzieni - mantra un tantra, par kuriem tik daudz runā Rietumu sabiedrībā, ir saistīti ar diviem pēdējiem augstāk minētiem budisma virzieniem, kuru praktizē samērā mazs cilvēku skaits. Pie šīs tēmas tika arī noskaidrots, ko nozīmē hinduisms. Tēvs Oskars jauniešiem izstāstīja, ka tās ir vienkārši sabiedriskās dzīves normas. Tika apskatīta arī ebreju reliģija, jūdaisma izveidošana, atšķirības starp dažiem jūdaisma virzieniem un dažām jūdaisma normām. Klātesošajiem bija interesanti uzzināt, ka jūdus iedalām divās grupās – sefardos, kas ir īstie jūdi pēc izcelsmes un askenāžos, kas ir pieņēmuši jūdaismu. Tikšanās turpinājumā tika izskaidrota arī islāma izcelsme, izplatība un būtība. Izklāsta gaitā jaunieši uzzināja, ka pretēji vispārīgi pieņemtajiem stereotipiem par islāma vienotību, musulmaņi ir sadalīti. KJB tikšanās noslēgumā priesteris piebilda, ka tā kā šīs reliģijas ir iekšēji sadalītas, pašlaik Baznīcā nerunājam par starpreliģiju dialogu, bet gan par starpkultūru dialogu. S.Zustere
Radiovaticana.org
Foto: Katedrale.lv | 
