Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

“Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ 14, 9)
22.05.2011 pl. 10:23

Priesteris Antons Prikulis

Priestera komentārs. Svētās Mises lasījumi (22.05.2011)

Kāds tibetiešu mūks rakstīja: “Kad es vakar gāju kalnos, es pamanīju tālumā stāvošu meža zvēru, kad tam pietuvojos, redzēju, ka tas patiesībā ir cilvēks, bet, kad pienācu pavisam tuvu un ieskatījos viņa sejā, es atpazinu, ka tas ir mans brālis.”

Distance, attālums liedz skaidri saskatīt cilvēku sejas, rada izbailes un pārpratumus, un tas viss ir traucēklis patiesai sapratnei. Tādēļ ir nepieciešams, ka mēs tuvojamies cits citam un drosmīgi uzlūkojam to, kas sākumā iedvesa nedrošību un varbūt pat bailes. Ir svarīgi mēģināt saprast otru, jo tikai tad, ja mēs pietuvosimies, ja samazināsim distanci, būsim spējīgi redzēt lietu tādu, kāda tā ir, tās patiesajās krāsās.

Bet ar to vēl nepietiek! Ir vajadzīga drosme, lai mēs spētu nostāties otra cilvēka priekšā, ieskatīties viņa acīs, uzrunāt viņu, jo tikai tad mēs spēsim patiešām atklāt šo cilvēku. Šajā saistībā skaistus vārdus ir teicis itāļu rakstnieks Italo Mancini: “Mūsu pasaule, kas ir radīta, lai mēs varētu dzīvot, mīlēt un kļūt svēti, nav veidota no abstraktām teorijām vai dabas parādībām, bet ir veidota no daudziem “dzīves centriem”, kas ir cilvēku sejas – sejas, lai skatītu, lai cienītu un lai mīlētu.”

Cilvēkam vienmēr ir bijusi vajadzīga kāda seja, kuru uzlūkojot viņš spētu iemiesot idejas, kurām tic. Daudziem komunisma idejas seja ir Markss vai Ļeņins. Savukārt idejām, kas aicina uz nevardarbīgu pretošanos valdošajai netaisnībai, kā seja kalpo Mahatma Gandijs vai Mārtins Luters Kings. Svētīgā pāvesta Jāņa Pāvila II seja apliecina labestību, svētīgās mātes Terēzes no Kalkutas seja – žēlsirdību. Bet ir tikai viens cilvēks, kurš mums ir atklājis Dieva vaigu, un tas ir mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus, kas šodienas Evaņģēlija lasījumā saka: “Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.”

Apustulis Filips ar vārdiem: “Kungs, parādi mums Tēvu, un mums pietiks!” – izsaka visu cilvēku mūžīgos meklējumus un vēlmi redzēt Dievu. Mēs meklējam Dievu, lai Viņu labāk iepazītu, un iepazīstam Dievu, lai Viņu vairāk mīlētu. Svētais Augustīns ir teicis: “Mēs esam nemitīgi Dieva meklētāji.” Kristīgā ticība ir nemitīga Dieva meklēšana un Viņa vaiga, Viņa mīlestības arvien jauna atklāšana.

Tomēr pats pārsteidzošākais ir tas, ka mūsu Dievs ne tikai ļauj sevi meklēt, bet pats pirmais iziet mums pretī un meklē mūs. “Es Viņu nemeklētu, ja Viņš pirmais nebūtu meklējis mani. Jo vairāk Viņu atklāju, jo lielāka bija mana vēlme Viņu meklēt!” saka svētais Augustīns. Ja vēlamies atklāt Dievu, mūsu skatienam ir jāsastopas ar Kristus acu skatienu. “Kas redz mani, redz Tēvu!”

Franču fiziķis Paskāls ir teicis, ka ar ticību ir tāpat kā ar mīlestību – klusums runā spēcīgāk, nekā vārdi. Mūsu laikmetā, kurā attēlu jūra ir padarījusi acis nejūtīgas, mums ir jāattīra skatiens, lai mēs spētu ieraudzīt sava tuvākā seju un, pats svarīgākais, – lai spētu ieraudzīt Dieva vaigu. “Tavs vaigs, ak, Kungs, ir mans mūžīgais prieks!” teikusi svētā Terēze no Lizjē.

Mieramtuvu.lv