Tomēr mudinājums uzņemties Jēzus jūgu var viest neizpratni. Kunga misija taču bija mūs atbrīvot no grēka un ļaunuma apspiestības. Kāds tad ir Viņa jūgs, kas mums jāuzņemas?
Bibliskajā un ebreju tradīcijā jūgs bieži vien tēlaini izsaka reliģiska rakstura apmācību. Dažkārt jūgs norāda uz Mozus Likuma baušļiem, kas nosaka dzīvi derības attiecībās ar Dievu (sal. Apd 15, 10; Gal 5, 1). Tāpat tas apzīmē Dieva gudrību, kas vada cilvēkus dievbijībā un labklājībā (sal. Sīr 6, 25; 51, 26). Šīsdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus varēja atsaukties uz abām tradīcijām. Viņa mācība piepilda Mozus Likuma prasības, padziļina to nodomus (sal. Mt 5, 21-46). Jēzus vārdi un darbi vieš jaunu gudrību, saskaņā ar Sīraha gudrības grāmatas aicinājumu: “Nāciet pie manis, nemācītie! Uzņemieties jūgu savos plecos! Jūsu dvēsele lai ļaujas mācībai – pēc tās nav tālu jāmeklē.” (Sīr 51, 23.26)
Tiešām, šī īstā gudrība atrodama Kristū, kurš mudina: “Mācieties no manis!” Viņš mums māca sirds gudrību, Debesu Tēva slavēšanu, ja tikai esam šie “mazie”, kas pieņem savu nezināšanu, ja sekojam Viņam, būdami atvērti Evaņģēlijam, un dzīvojam Svētajā Garā. Apustulis Pāvils šodien atgādina šo izvēli: dzīvot nevis saskaņā ar miesu, bet miesas iegribas mērdēt ar Gara spēku; darboties nevis vienīgi šīs redzamās pasaules ietvaros, bet gan pievērsties Gara nepārejošajai dzīvei mūsos.
Daudzi izvēlas laulāto dzīvei raksturīgo dzīves ceļu, kurā jo sevišķi svarīga ir sirds gudrība un tikumība. Šajā aicinājumā ietverta nepieciešamība būt gataviem kļūt par labiem laulātajiem draugiem un labiem vecākiem.
Kad Dievs mūs radīja, Viņš mums deva vairāk nekā vienu iespēju “uzrunāt” citam citu. Mēs izsakāmies ne tikai ar runu, bet arī ar ķermeni. Žesti (kustība) ir kā “vārdi”, kuri izsaka to, kas mēs esam. Arī seksuālās darbības ir “vārdi”, kas atklāj mūsu sirdi, mūsu attieksmi. Dievs vēlas, lai mēs lietotu savu dzimumu saskaņā ar Viņa sākotnējo plānu, dabisko likumu, vīrieša un sievietes attiecībās. Dievs vēlas, lai mēs “runātu” patiesi. Godīga seksuālā “valoda” pieprasa uzticību uz visu dzīvi. Atdot savu ķermeni otram cilvēkam nozīmē pilnīgu sevis atdevi šai personai. Bez laulības saitēm seksuālas attiecības neietver pilnīgu pašatdevi, tās pielīdzināmas meliem, kuru dēļ Svētais Gars nespēj iedarbīgi veikt cilvēkā savu dzīvinošo un atjaunojošo darbību.
Šķīstība – un tā nozīmē otra cieņas respektēšanu, jo mūsu miesas locekļi ir svētnīca Svētajam Garam (sal. 1 Kor 6, 19), – palīdz pieaugt mīlestībā pret citiem un pret Dievu. Tā cilvēku sagatavo patiesai sevis atdevei, kas ir kristīgās laulības pamats. Vēl svarīgāk: šķīstība māca mīlēt tā, kā Kristus mīl, – atdodot savu dzīvību par citiem (sal. Jņ 15, 13). Lai tad mūs nemaldina to mūsdienu “ekspertu” viedokļi, kuri izsmej šķīstību vai cilvēka paškontroles spējas. Laulības stiprums nākotnē lielā mērā ir atkarīgs no šodienas jauniešu uzņēmības iemācīties patiesu mīlestību un šķīstību, kas nozīmē atturēties no jebkādām dzimumattiecībām ārpus laulības. Šī seksuālā šķīstība, atturība ir vienīgais drošais un tikumīgais ceļš, lai vismaz mazinātos traģiskais AIDS posts, kas ir prasījis tik daudz upuru.
Šķīstības prasības un atturība saskaņā ar dzīvi Svētajā Garā daudziem liksies kā nepanesams jūgs, uzspiests smagums, no kura jāatbrīvojas. Tomēr šis jūgs kļūs viegls, ja to nesīsim kopā ar Kristu, kurš saka: “Lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas!” (Jņ 14, 27) Pat tad, kad it kā ejam cauri tumsas ielejai, lai nebaidāmies no ļaunā, jo Jēzus ir ar mums un mums atkārto: “Esiet droši: Es uzvarēju pasauli.” (Jņ 16, 33) Kungs mūs aicina mācīties no Viņa un būt Viņa vēstnešiem. Viņš aicina celt tur, kur citi ir nojaukuši, aicina būt par cerības vēstnešiem cinisma un bezcerības priekšā, aicina būt mīlestības vēstnešiem jebkura veida vardarbības priekšā. Ar to mēs uzņemamies Jēzus jūgu un kļūstam par Evaņģēlija lieciniekiem. Tad skaidri saprotami kļūst pāvesta Benedikta XVI nesen teiktie vārdi: “Evaņģēlijs ir vislielākais spēks, kas pārveido pasauli, tā nav nedz utopija, nedz ideoloģija. Pirmā kristiešu paaudze to drīzāk sauca par “ceļu”, proti, dzīvesveidu, kuru vispirms praktizēja Kristus un kuru Viņš aicina ievērot arī mūs.” (Venēcijā, 8.05.2011.)
Lai tad visi cilvēki redz, kā kristieši mīl viens otru pēc Jēzus parauga, sadarbojas cits ar citu, pārvarot šķelšanos mīlestībā un kalpojot visiem cilvēkiem, saskatot viņos Dieva bērnus, brāļus un māsas. Jēzus vēlas pievilkt pie sevis visus cilvēkus. Mīlestībā pret Tēvu Jēzus atdeva savu paša dzīvību par pasaules pestīšanu. Kungs nepārtrauc rūpēties par katru cilvēku, kas atpestīts ar Viņa svētajām Asinīm. Viņš mūs māca un audzina ar savu Vārdu. Mācīsimies no mūsu Kunga tikumīgu un svētu dzīvi! Mieramtuvu.lv |
