Sākot no 13.jūlija notiks pakāpeniska ūdenskrātuves nostrāde, sasniedzot remontdarbu nepieciešamo atzīmi - 16,05 metrus virs jūras līmeņa. Atbilstoši Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujai šajā periodā minimālais ūdens līmenis ūdenskrātuves augšbjefā ir 17 - 17,25 metri, skaidro Latvenergo. Sekmīgai darbu veikšanai ūdens līmeņa pazemināšanai ūdenskrātuvē jānotiek pakāpeniski. Ūdenslīmeņa pazeminājuma laikā atjaunos un remontēs Rīgas HES dambja augšas bjefa nogāžu betona stiprinājumus, Ķeguma HES-1 lejas bjefa labā krasta nogāžu betona stiprinājumus, kā arī Ķeguma HES-2 lejas bjefa balstu un divu sienu betona virsmas. Salaspils iedzīvotājiem jāievēro visi drošības pasākumi un informējošās zīmes, kas aizliedz cilvēku uzturēšanos uz nogāzēm. Ūdens līmeņa pazemināšana saskaņota ar Valsts vides dienestu. Pazeminot ūdenslīmeni ūdenskrātuvēs, Latvenergo katru gadu, saskaņā ar ekspertu slēdzienu, sedz zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Svētais Meinards bija pirmais baltu cilšu apustulis, pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā, ko vēlāk sāka saukt par Livoniju. Meinards bija augustīniešu ordeņa mūks un Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā. Tagadējā Latvijas teritorijā sv. Meinards ieradās kā misionārs kopā ar Brēmenes tirgotājiem, uz kuru kuģa bija pieņemts par kapelānu. Ap 1180.gadu viņš nonāca Baltijā un uzsāka pagānu evaņģelizāciju. Viņš bija brīvprātīgi izvēlējies un stingri apņēmies sludināt Evaņģēliju tur, kur to vēl nepazina. Uzsākot Līvzemes misiju, aptuveni 60 gadus vecais Meinards palika uz dzīvi Ikšķilē. Šeit viņš uzcēla pirmo koka baznīciņu, kur ap 1184. gadu kristīti vairāki lībieši. Tiem sekojuši daudzi citi. Nedaudz vēlāk tika celta mūra baznīca, kas 1186. gadā tika iesvētīta par katedrāli, novēlot to Debesīs Uzņemtās Jaunavas Marijas godam. Tepat tika izveidots Ikšķiles bīskapijas domkapituls, kura mūki – kanoniķi dzīvoja pēc sv. Augustīna ordeņa regulas. 1201.gadā bīskaps Alberts bīskapiju no Ikšķiles pārcēla uz Rīgu, bet Ikšķilē turpināja pastāvēt katoļu draudze. Par sv. Meinarda dzīvi un darbību liecina Indriķa un Atskaņu hronikas (12. – 13. gs.). Bīskapa Meinarda mirstīgās atliekas dus Rīgas Doma baznīcas sienas nišā kopš XIV gadsimta, kad tās pārapbedīja, pārvedot no Ikšķiles. Oficiāli tiek uzskatīts, ka bīskaps dzimis 1130.gadā, miris – 1196. gadā, 16 pēdējie dzīves gadi pavadīti Livonijā. Foto: Meinardadraudze.lv | 
