– sievieti, kas parādās saulē tērpta, proti, tērpta gaismā, kuru dod viņas Dēls, kurš ir augšāmcēlies; viņa ir kronēta ar divpadsmit zvaigznēm, un tas simbolizē divpadsmit jaunās Izraēļa ciltis, kuras ir izglābtās cilvēces simbols; savukārt mēness zem viņas kājām simbolizē Debesīs uzņemšanas noslēpumu, kuru šodien svinam.
Bībeles komentētāji šajā Apokalipses sievietes tēlā ir saskatījuši arī Baznīcu. Marija tiešām laida pasaulē bērnu, kas pārvaldīs visas tautas: “Un viņa dzemdēja Dēlu – vīrieti, kas valdīs visas tautas ar dzelzs rīksti; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa.” Tas ir Jēzus, kas tika paaugstināts pie Tēva labās rokas. Patiesi ir arī tas, ka sieviete, kas ieņem sāpēs, ir Baznīca: “Tā bija grūta un kliedza dzemdību sāpēs un mokās” – mokās, kuras vēstures gaitā nesušas vajāšanas un dažādu laikmetu ciešanas. Baznīca nes savā klēpī jaunas Dieva bērnu paaudzes, Baznīca viņus laiž pasaulē caur Kristības sakramentu un citiem sakramentiem. Arī Marija ir Debesīs uzņemtā jaunava un māte, un jaunā saule ir Jēzus pats, un ir patiesi, ka Marija ir šī sieviete, kurai uzbrūk pūķis – ļaunuma spēki, ļaunais gars. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. Šī sieviete ir arī Baznīca, kura cauri laikmetiem cīnās ar melu ideoloģijām. Diez vai būtu viegli šajā tēlā, kuru svētais Jānis lieto, atšķirt Mariju un Baznīcu. Tāpēc vēlos ar jums padalīties domās par šo divkāršo mātišķību – Marijas un Baznīcas mātišķību –, jo tieši Marijas Debesīs uzņemšanas noslēpumā ir saskarsmes punkts starp šīm divām patiesībām.
Kristīgās vēsts pamatā ir patiesība par Dieva Dēla iemiesošanos: “Vārds tapa miesa.” Kristus ir kļuvis viens no mums, bet ir arī atšķirība, turklāt bezgalīga atšķirība, starp mums un Kristu, proti: Viņš ir arī patiess Dievs, un to apliecina Viņa augšāmcelšanās pēc nāves pie krusta. Marija ir Izraēļa tautas meita, viena no mums, pilnībā šīs pasaules sieviete, gluži kā citas sievietes. Viņa pieder lielajai procesijai, svētceļojumam, kurā iet visa cilvēce, kas, sākot no Ādama radīšanas, līdz pat pēdējai dienai, kas savieno visas paaudzes, dodas vienotā gājienā pretī Dieva valstībai. Šo patiesību mēs apceram, ejot svētceļojumā uz Aglonu vai dodoties procesijā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Marija ir līdzdalīga cilvēcē, kas dodas pretī savai pestīšanai. Marija ir daļa no cilvēcības, kas Ādamā tika grēka ievainota, un Marija ir līdzdalīga cilvēcē, kas viņas Dēlā ir atkal apvienota un tiek atpestīta. Marija jau kopš savas ieņemšanas brīža, ne mazāk kā es vai tu, ikviens no mums tagad, bija atpestīta no grēka caur Kristus asinīm. Marija ir pilnībā viena no mums. Viņa ir Baznīcas locekle kā mēs visi, bet ne Baznīcas galva kā Kristus, kuram vienīgajam dota šī neatņemamā vieta.
Vissvētākā Jaunava Marija ir pirmā Baznīcas locekle, pirmā, kas ir izglābta. Marija ir pirmā, kas ir atpestīta, un viņa ir Baznīcas pirmtēls. Neuztversim šo vārdu “pirmtēls” banālā nozīmē. Kad runājam par Mariju kā Baznīcas pirmtēlu, tad saprotam, ka Marijā atklājas Baznīcas dziļākais aicinājums un mūsu katra personīgais aicinājums. Marija ir Baznīcas ikona, bet katra ikona ietver sevī Dieva noslēpumu un tā atklāsmi. Marija ir pirmā kristiete, un viņa ir Baznīcas pirmtēls, jo ir pirmā, kas saņem žēlastību, lai kļūtu žēlastības pilnā, un visa žēlastība, kas tiek dāvāta cilvēcei, savā veidā iet caur Mariju, Kristus Māti, jo Marijā Kristus kļuva cilvēks, ar Marijas starpniecību Kungs tapa viens no mums – Emanuēls. Ar Marijas starpniecību Kristus ir kļuvis mūsu Glābējs.
Marijas Debesīs uzņemšana ir arī augšāmcelšanās noslēpums. Viss, kas Kristū ir cilvēks, nāk no Marijas. Marijas miesa ir nesaraujami saistīta ar To, kas nāk no viņas miesas, – ar Jēzu, viņas dēlu. Tāpat kā Kristus augšāmcēlās ne tikai garīgi, bet savā miesā, tā arī Marijas miesa nepalika kapā, bet tika uzņemta Debesīs. Marija ir Debesīs uzņemtā, un tā ir Baznīcas ikona, kā arī Baznīcas misija un tās mērķis. Tā nav tikai Marijas personīga privilēģija, ka viņa miesā un dvēselē ir Debesīs. Ir tieša saistība starp Marijas augšāmcelšanos un augšāmcelšanos pēdējā dienā, kad augšāmcelsies visi cilvēki. Ja Marija ir uzņemta Debesīs savā miesā, tad tas ir tāpēc, lai mēs saprastu, ka visa Baznīca un visa cilvēce, un arī mēs paši augšāmcelsimies. Mūsu miesa ir radīta dzīvībai, nevis nāvei. Marija ir Baznīcas Māte un mūsu Māte, jo Jēzus, mirstot pie krusta, deva mums viņu par Māti, sakot apustulim Jānim: “Lūk, tava Māte!” Kļūstot par Dieva bērniem, mēs kļūstam par Marijas bērniem un par Baznīcas bērniem.
Apustulis Pāvils apliecina, ka Baznīca ir Kristus Miesa un mēs esam tās locekļi, kuri veido vienu veselu cilvēku vienotībā ar Kristu. Ja mēs piederam Kristus Miesai, tad esam Marijas bērni, jo Kristus ir viņas bērns un viņa mūs uzlūko kā bērnus. Viņa katru no mums ir ieņēmusi līdz ar Kristu, tāpēc Marija ir Baznīcas Māte. Ja Marijā nāve ir uzvarēta un viņas miesa ir Debesu godībā, tad tā ir mūsu lielā cerība, ka arī mēs, viņas, Baznīcas Mātes, bērni, gūsim šo uzvaru. Baznīcas tēvi saskatīja līdzību starp radīšanas stāstu un Baznīcas un Dieva attiecībām: “Viņi būs viena miesa.” Radīšanas grāmatā runa ir par Ādamu un Ievu, bet Dieva apsolījums un pavēle pilnībā realizējas Kristū un Baznīcā. “Nāve ir uzvarēta dzīvībā,” ir teikts arī par Marijas Debesīs uzņemšanu.
Debesīs uzņemšanas noslēpums, kuru šodien svinam, ir Marijas miesas pagodināšanas noslēpums un vienlaikus jebkuras miesas pagodināšanas noslēpums – tas skar arī mūs. Mēs šodien svinam miesas augšāmcelšanos, un tas nozīmē, ka viss, kas mēs esam, līdz pat vismazākajām, arī materiālajām lietām, visa radība, kas ir mums apkārt un mūsos, sekojot Marijai, ieies Dieva godībā, Tēva godībā, Debesu godībā. Lai arī mēs nespējam iztēloties, kāda būs mūsu mūžīgā dzīve miesā un kāda būs mūsu miesas augšāmcelšanās, un nevaram aprakstīt detaļas, kā šis noslēpums īstenosies, tomēr ir svarīgi zināt, ka augšāmcelšanās ir Dieva nodomu centrā attiecībā uz visu radību un ka Dievs radīja pasauli, lai tā sasniegtu godību. Šī ticība mūs dara par kristiešiem, un šī ticība mūs atšķir no visiem filozofiem un šīs pasaules gudrajiem, kas to neatzīst, jo Kristus patiesi ir augšāmcēlies un Marija ir Debesīs uzņemtā, un tāpēc mūsu ticība nav veltīga. Amen. Mieramtuvu.lv |
