Kuldīgas draudzes vikāra Mihaila Volohova pārdomās balstījās uz kardināla Jozefa Racingera, tagadējā pāvesta Benedikta XVI, uzrunu „Jaunā evaņģelizācija”. Šī uzruna tika sacīta 2000. gadā katehētu konferencē Romā. (Pilns kardināla J.Racingera referāta teksts latviski ir atrodams izdevuma Ejiet un māciet 31.numurā). Priesteris Volohovs atzīmēja, ka runājot par jaunās evaņģelizācijas būtību, J.Racingers vispirms atgādina par nesaraujamo saikni starp Veco un Jauno Derību. Vecās Derības būtība ir izteikta Jāņa Kristītāja aicinājumā - “Atgriezieties!” Nevar nonākt pie Jēzus bez Jāņa Kristītāja; nevar sasniegt Jēzu, neatsaucoties uz Viņa priekšgājēja aicinājumu. Pats Jēzus taču iekļāva Jāņa Kristītāja aicinājumu savas sludināšanas sintēzē - “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam!” (Mk 1,15) Grieķu vārds, kas atbilst mūsu vārdam atgriezties, nozīmē pārdomāt, analizēt savu personisko un sabiedrības dzīvi; ļaut Dievam iekļūt mūsu dzīves likumsakarībās; izdarot secinājumus, nevadīties no valdošajiem uzskatiem. Tātad atgriezties nozīmē nedzīvot tā, kā visi, nerīkoties tā, kā visi, neattaisnot savu divdomīgo vai netaisnīgo rīcību, atsaucoties uz to, ka citi rīkojas tāpat; sākt skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm un pēc tam meklēt labo, pat ja tas nav ērti. Kardināls Racingers 2000.gadā mudināja no jauna atklāt, ka „aicinājums uz atgriešanos ietver sevī dzīvā Dieva sludināšanu. Sarunai par Dievu vienmēr jāiet roku rokā sarunai ar Dievu.” M.Volohovs norādīja uz tagadējā pāvesta rūpēm par svēto liturģiju un atgādināja, ka evaņģelizācija ir nesaraujama ar kristīgās kopienas autentiski dzīvotu liturģiju. Šeit svarīgs ir kardināla Racingera komentārs: „Dieva sludināšana ir virzīšana uz vienību ar Dievu brālīgā kopienā, kas ir dibināta un atjaunināta caur Kristu. Tāpēc liturģija (sakramenti) nav tikai kāda blakus tēma, kas pavada dzīvā Dieva sludināšanu, bet gan konkrēta mūsu attiecību ar Dievu īstenošana. Mūsu liturģijas svinēšanas veids bieži vien ir pārāk racionāls. Liturģija kļūst par pamācīšanu ar noteiktu prasību būt saprastai. Rezultāts nereti ir noslēpumu banalizācija, pārmērīgi vārdu plūdi, seklu izteicienu atkārtošana, kuri cilvēkiem šķietami atvieglina uztvert teiktā būtību. Taču tā ir ne tikai teoloģiska, bet arī psiholoģiska un arī dvēseļu aprūpēšanas darba kļūda. Aizraušanās ar ezoterismu, kā arī no Āzijas ienākošo relaksācijas un “iekšējā klusuma” vingrinājumu izplatīšanās liecina par to, ka mūsu liturģijās kaut kā pietrūkst. Patiešām mūsdienu pasaulē mums ir vajadzīgs klusums, pārdabiskais noslēpums, skaistums. Liturģija nav ne priestera, kurš to svin, ne speciālistu kolektīva izgudrojums: liturģija (rits) attīstījās organiska procesa ietvaros, kurš ilga gadsimtiem un ir daudzu paaudžu ticības praktizēšanas auglis. Liturģijas dalībnieki varbūt neizprot visus vārdus, taču viņi saprot tās dziļo nozīmi, sajūt noslēpuma klātbūtni, kas pārspēj jebkurus vārdus. Galvenais celebrants nav liturģiskās darbības centrs: viņš neatrodas cilvēku priekšā savā vārdā, nerunā no sevis un par sevi, bet in persona Christi (Kristus personā). Nav svarīgas celebranta personiskās spējas, bet vienīgi viņa ticība, caur kuru atklājas Kristus klātbūtne. “Viņam vajag augt, bet man mazināties.”(Jņ 3,30) Būtībā kristietības mācība ir ļoti vienkārša.” Runāsim par Dievu un par cilvēku, – tad arī viss būs pateikts. Pēc garīgām pārdomām sekoja priesteru diskusija par šo tēmu. Sanāksmes turpinājumā notika Svētā Mise, kuru svinēja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem. Savā sprediķī bīskaps apcerēja svētā Lūkasa Evaņģēlija (Lk. 6, 6-11) fragmentu, kur Jēzus sinagogā uzrunā farizejus un Rakstu zinātājus, vai sabatā drīkst labu darīt vai ļaunu? Dvēseli glābt, vai pazudināt? Homīlijas noslēgumā ekselence atzīmēja: „Dievs zina cilvēka sirdi. Viņš cilvēku pazīst un redz cilvēka dzīvi kā kopainu. Un Viņš zina labāk, kurā brīdī runāt un kurā brīdī klusēt un neatbildēt... Novēlu, lai mums katram izdotos ikreiz, kad Dievs mums ko jautā vai mūs uzrunā arī labprāt ar prieku Viņam atbildēt.” Svētās Mises beigās priesteri lūdzās Liepājas diecēzes lūgšanu par priesteriem un aicinājumiem uz garīgo kārtu. Priesteru sapulcē tika izskatīti šekojoši jautājumi: - Ekselence piedāvāja priesteriem pamudināt savus draudžu locekļus, lai tie varētu padziļināt savas teoloģiskās zināšanas un pilnveidot garīgo dzīvi, kļūstot par RARZI brīvklausītājiem. - Tika izrunāts jautājums par „Caritas” turpmāko darbību Liepājas diecēzē un ierosināts dibināt Kurzemes „Caritas”. - Sakarā ar to, ka Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs nav atļāvis Elejā dzīvojošajai Veronikai Uršuļskai - Elejas Veronika - savā privātajā kapelā uzglabāt Vissvētāko Sakramentu un Jelgavas diecēzes priesteriem ir aizliedzis celebrēt tur Svēto Misi, arī Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis saviem priesteriem deva disciplināru norādījumu, aizliedzot šajā kapelā celebrēt Sv. Misi.
Nākošā priesteru sapulce notiks 10.oktobrī Ventspilī. S.Zustere,
"Vatikāna Radio" | 
