Uz iesvētīšanu sapulcējās cietuma administrācija – cietuma priekšnieks Raitis Žvagiņš, kapelāns Dmitrijs Kopiļecs, psihologs Dace Guseva, sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece Gita Rozentāle, sociālie darbinieki, kā arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, arī cietumā kalpojošie garīdznieki - mācītājs Mārtiņš Balodis no baptistu draudzes un Svētā Jāzepa katedrāles prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga. Kapelu lūdza iesvētīt Romas Katoļu Liepājas diecēzes bīskapu Vilhelmu Lapeli un evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas diecēzes bīskapu Pāvilu Brūveri. Sākumā baptistu draudzes mācītājs M.Balodis izteica savu vēlējumu kapelas iesvētīšanas svētkos, atgādinot, ka Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība un ka tikai caur viņu var nonākt pie Tēva. Tādēļ kristietības būtība ir sekošana Kristum, lai cilvēki to saprastu un apzinātos, ka Dievs viņus mīl. Bīskaps Brūvers lasīja Mateja Evaņģēliju par ieiešanu Debesu valstībā, ka tur ieies tie, kuri būs Kristu atpazinuši pašos mazākajos, vienkāršākajos un atstumtajos cilvēkos, arī tajos, kas ir cietumā, tos apmeklējot. Bīskaps teica, ka šodien Evaņģēlija vārdi ir piepildījušies, jo kapelā būs ieslodzīto satikšanās ar Kristu caur Dieva vārdu un Sakramentiem. Bīskaps Lapelis savu uzrunu veltīja apustulim Pāvilam, kura godam šī kapela tiek iesvētīta. Jo arī sv.Pāvils bija cietumā, lai gan par saviem labajiem darbiem un tieši no cietuma viņš sūtīja vēstuli filipiešiem, kurā teica: „Vienmēr priecājieties Kungā!” (4,4) Bīskaps turpināja, ka Dievs vienmēr dod cilvēkiem brīvību, arī pat tad, kad šo brīvību mēs nepareizi izmantojam, tomēr Dievs nepārstāj mūs mīlēt. Katram ir vajadzīga piedošana. Krusts altārī arī parāda Dieva lielo mīlestību, jo Kristus mūsu dēļ gājis nāvē. Bīskaps novēlēja, lai ikviens šai kapelā spētu ticību atjaunot un nekristu izmisumā. Lūgšanā pateicības vārdi tika veltīti Dievam, jo Kungs par visu gādāja, kā arī tiem, kuru sirdis bija atvērtas Svētā Gara iedvesmai. Pēc bīskapu svētības garīdznieki un cietuma administrācija uzkavējās vēl pie kafijas tases, pārrunājot par garīdznieku kalpošanu cietumā, dažādiem psiholoģiskajiem aspektiem un citu valstu pieredzi ieslodzīto rehabilitācijā. Bet kā tapa kapela? Ne jau uzreiz ar krāsām un citiem būvmateriāliem. Tā iesākās ar lūgšanu un Dievam atvērtu sirdi. Jo pirms tam Sv.Jāzepa draudze Dzīvā Rožukroņa pulciņu lūgšanās Dieva priekšā cēla Liepājas cietumu. Jāsaka, ka arī daži ieslodzītie pieder pie Rožukroņa pulciņa. Ideja par kapelas iekārtošanu nāca no cietuma sociālās rehabilitācijas daļas priekšnieces Gitas Rozentāles, jo līdz šim kapela bija vienkārša telpa, bijusī kamera, ar televizoru, dažiem krēsliem un nelielu galdiņu. Ideja – radīt citu pasauli, svētu vietu. Šī ideja bija patīkama arī Liepājas garīdzniekiem. Tādēļ Sv.Jāzepa katedrālē un Sv.Annas baznīcā, kuras pilsētā stāv kā divas māsas, sāka vākt ziedojumus. Arī baptistu draudze ziedoja kapelai krēslus, pareizticīgo Baznīcas draudze mīksto grīdas segumu. Altāri gatavoja turpat cietumā ieslodzītais Raimonds. Kopā ar cietuma darbiniekiem mācītājs Jānis Bitāns un priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga izveidoja interjeru, kā arī piegādāja nepieciešamās lietas. Dažādu draudžu garīdznieki pastorāli aprūpē ieslodzītos. Bieži cietumā ir sastopams baptistu mācītājs Mārtiņš Balodis, arī luterāņu mācītājs Jānis Bitāns notur dievkalpojumus. Dominikāņu klostermāsas aprūpēja nepilngadīgos ieslodzītos. Kā arī jau četrus gadus katoļiem un citiem interesentiem notiek katehēze, kā arī Sv.Mises. Ieslodzītie saņem gan kristības, gan Pirmo Sv.Komūniju un Iestiprināšanas sakramentu, regulāri tiek apgādāti ar Sv.Komūniju. Arī pēc atbrīvošanas bijušie ieslodzītie atgriežas savās dzīves vietās, tur ir arī katoļu draudzes, kurās cenšas viņus ievest un iepazīstināt ar draudzes ļaudīm un prāvestu, lai mainītos draugu un paziņu pulks. Pamazām cilvēku sirdies piepildās ar Dieva žēlastību un Viņa pazīšanu. Katedrale.lv | 
