Tomēr joprojām saglabāsies liegums katolim kļūt par monarhu, jo vienotība ar pāvestu var nonākt pretrunā ar karaļa lomu kā Anglikāņu Baznīcas augstāko vadītāju.
Izmaiņas, savukārt, attieksies arī uz seno tradīciju, kas uz monarha troni kā pirmajiem ļauj pretendēt tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem, neraugoties uz to, ka ģimenē ir vecākas māsas.
Paziņojums par reformu izskanējis 28. oktobrī Britu Sadraudzības valstu vadītāju tikšanās laikā Pērtā, Austrālijā. Kā to uzņem Katoliskā Baznīca? Anglijas un Velsas Bīskapu konferences prezidents, Vestminsteras arhibīskaps Vincents Nikolss uzskata, ka tas novērsīs netaisnīgu diskrimināciju pret katoļiem. Pie tam, viņš ir pārliecināts, ka lēmumu atbalstīs ne tikai katoļticīgie, bet arī daudz plašāka sabiedrība. Pagaidām atturīgāks savā vērtējumā ir Skotijas Bīskapu konferences prezidents, kardināls Keits O’Braiens. Viņš vēlas sagaidīt, ka piedāvātās reformas un to ieviešana praksē notiks saskaņā ar taisnības principu. Jāatgādina, ka pēdējos gados jau ir bijuši 11 mēģinājumi reformēt likumus par karalisko sukcesiju, taču tie visi ir izgāzušies, saskaroties ar grūtībām reformēt likumus 16 Britu Sadraudzības valstīs un administratīvajās vienībās. Šoreiz premjerministrs Deivids Kemerons varēja pasludināt izmaiņas pēc tam, kad panākta visu šo atsevišķo jurisdikciju piekrišana.
Pasludinot reformas, Kemerons teica: „Monarham ir jābūt vienotībā ar Anglikāņu Baznīcu, jo viņš, vai viņa ir šīs Baznīcas galva. Taču ir aplami liegt viņiem iespēju apprecēt katoļticīgo, ja viņi vēlas to darīt.” Radiovaticana.org | 
