Viņi visu savu uzmanību pievērš vienīgi šīs zemes dzīvei un ar to saistītajām rūpēm. Tomēr vēsts par mūžīgo dzīvi nav baiļu un skumju vēsts – uzsver arhibīskaps. Tieši pretēji, tā ir prieka vēsts. Esam aicināti apzināties, ka laiks, kas mums dots šajā pasaulē, ir ļoti dārgs un vērtīgs. No tā, kā būsim dzīvojuši šeit, virs zemes, būs atkarīgs arī mūsu mūžīgais liktenis. Dievs grib cilvēku atpestīt, taču tam ir vajadzīga paša cilvēka līdzdarbošanās. Tiem, kuri noraida domas par mūžīgo dzīvi, Baznīca atbild, ka tiekšanās pēc mūžīgās laimes ir cieši saistīta ar mūsu pūliņiem labklājības veidošanā šīs zemes virsū, ar kalpošanu saviem līdzcilvēkiem, sevišķi, trūkumcietējiem. Tādēļ kristietis ir aicināts cītīgi strādāt šajā pasaulē, iesaistīties labākas sabiedrības veidošanā, bet nepiesaistīties laicīgajiem labumiem, tas ir, pirmo vietu savā dzīvē ierādīt Dievam un visu pakārtot Viņam. Radiovaticana.org | 
