Bet vai cilvēks, vai mēs ikviens šodien mākam gaidīt? Vai mākam pareizi izmantot šo laiku, kas mums dots, lai sagaidītu kaut ko lielu? Domājot par šo jautājumu, nāk prātā doma, ka gaidīšana bieži šķiet kaut kas lieks, kaut kas tāds, ko gribas pēc iespējas saīsināt. Kāpēc tas tā ir? Pietrūkst pacietības, pazemības, gribas? Tā tas ir gan attiecībās starp cilvēkiem, gan attiecībās ar Dievu. Tas jāsaka par visiem cilvēkiem, arī kristiešiem. Tomēr ikvienam, kas tic Jēzum Kristum, redzot savas nepilnības, ir jācenšas darīt visu, lai paklausītu Dieva balsij, pat ja savu plānu un vēlmju vietā jāpieņem Dieva griba.
Šodienas pirmajā lasījumā no Svētajiem Rakstiem lasām par sarunu starp ķēniņu Dāvidu un pravieti Nātanu par to, ka Dieva šķirsts ir novietots teltī, bet viņš – ķēniņš – dzīvo ciedru koka namā. Dāvids vēlas celt Kungam svētnīcu. Un pravietis apstiprina ķēniņa plānus: “Ej un dari visu, kas ir tavā sirdī, jo Kungs ir ar tevi.” Bet vēl tajā pašā naktī Nātanam atklājās Kunga vārds: “Ej, pasaki manam kalpam Dāvidam: “Vai tad tu celsi man namu, lai Es tajā dzīvotu?”” Zinot Dāvida vēsturi, mēs atceramies, ka nevis Dāvids, bet viņa dēls Salomons uzcēla svētnīcu Kungam – Dāvids vienīgi sagādāja visu nepieciešamo. Tāda bija Dieva griba. Savukārt no ķēniņa Dāvida tas prasīja lielu pazemību – viņš paklausīja Nātanam, kurš pasludināja Dieva vārdu. Un tas ir Dāvida lielums – nevis tikai lieli un vareni darbi, bet pazemība Dieva priekšā un paklausība.
Cilvēks nav spējīgs uzcelt Kungam namu, bet ir aicināts piedalīties tajā darbā, kuru veic Dievs. “Ja Kungs neuzceļ namu, tad velti pūlas tie, kas to būvē,” lasām 127. psalmā. Dāvids nav cilvēks, kas darbojas velti, – viņš piedalās Dieva darbā.
Tajā pašā darbā piedalās arī Marija. Par viņu šodien atgādina Evaņģēlija lasījums: “Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu .. pie Jaunavas. Un Jaunavas vārds bija Marija.” Ar savu piekrišanu Noslēpumam, kuru viņa līdz galam nesaprot, bet pieņem ticībā, sacīdama: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda!” – Marija izsaka savu jā Dievam un savā attieksmē ir līdzīga Dāvidam – lai notiek tas un lai notiek tā, kā Dievs grib.
Marija ir Svētā Gara templis, caur kuru Dievs nāk pasaulē. Šo lielo noslēpumu svinēsim pēc dažām dienām. Kristus Dzimšanas svētki mums atgādina arī cilvēkus, ar kuru starpniecību izcilie notikumi varēja norisināties – Dieva mīlestība varēja nākt pasaulē. Starp viņiem ir Dāvids, Jāzeps, protams, Marija un daudzi citi, kuru lielākais “darbs” bija paklausība Dievam un kuri mācēja savu ideju vietā pieņemt Dieva gudrību. Tā tas notiek arī šodien un vienmēr, kad cilvēks paklausa Dievam un Viņa svētajai Baznīcai, mūsu ticības Mātei.
Ir pagājušas trīs Adventa nedēļas. Ir laiks padomāt, kā mēs tās izdzīvojām, lai stiprinātos ticībā. Vai mēs rīkojāmies, nevis paklausot saviem uzskatiem, bet saskaņā ar to, ko šajā laikā mums iesaka Baznīca, – piemēram, vai apmeklējām Rorātmises un vai Adventā biežāk pabijām baznīcā, lai kādu, kaut īsu brīdi, lūgtos Jēzus euharistiskajā klātbūtnē? Daudzos pilsētu laukumos, varbūt pat daudzās mājās, jau stāv izrotātas egles, lai arī svētki vēl nav atnākuši. Iespējams, ka ir jau sagādātas dāvanas radiem un draugiem un mājas vistuvākajā laikā būs sakoptas, skaistas. Cilvēks būs sagatavojis Dievam savas mājas! Bet vai to Dievs gaida? Bez šaubām, Viņš grib dzīvot mūsu vidū, jo tāpēc jau Viņš nāk pasaulē, bet vai Dievs dzīvos tajā, kas ir mūsu roku darbs? Cilvēks pat ar vislielākajiem darbiem nevar pārsteigt Dievu – toties ar savu pazemīgo paklausību viņš var Dievam dāvāt pats sevi. Grūti ir iedomāties ticību Dievam bez paklausības Viņa svētajai Baznīcai. Savukārt Baznīca aizvien norāda, ka atgriešanās no grēkiem vienmēr sākas ar vissvarīgāko soli – ar sakramentālo grēksūdzi. Tas ir Dieva ceļš, kas ved cilvēku uz pestīšanu. Ja līdz šim neesi paveicis šo svarīgāko uzdevumu, tad izdari to tuvākajās dienās, lai tu piedzīvotu patiesus svētkus. Izdari to Dāvida garā! Viņš rīkojās paklausībā pravietim Nātanam, tu rīkojies paklausībā tam, ko māca Baznīca. Tas ir ticības ceļš. Mieramtuvu.lv |
