Senebreju jeb ivrita valodā šo grāmatu sauca dvarim jeb “lūk, vārdi”. Trīsvienīgais Dievs šos vārdus deva pravietim un likumdevējam Mozum pirms apmēram pieciem tūkstošiem gadu Sinaja kalnā. Tie bija iegravēti divās akmens plāksnēs. Šīs plāksnes tika glabātas Jeruzalemes templī īpašā zeltītā lādē, kas atradās tempļa vissvētākajā vietā aiz dārga, zeltīta aizkara. Šajā telpā drīkstēja ieiet tikai tempļa augstais priesteris lielos svētkos, lai veiktu īpašu apkūpināšanu, tādējādi pagodinot šo dārgumu. Šī ceremonija tika uzskatīta par ļoti svarīgu un goda pilnu priestera uzdevumu. Lūk, šodien visos pasaules katoļu dievnamos šie vārdi skan pirmajā lasījumā. Tie liecina, ka ar Mozus nāvi pravietiskie pasludinājumi nav apsīkuši. To apliecināja arī pats Dievs Horeba kalnā. Tika dots pravietojums par to, ka pasaulē nāks pravietis, kas būs līdzīgs Mozum, – Mesija. Ņemot par pamatu šo Rakstu vietu, jūdi gaidīja Mesiju – pravieti, kas līdzīgs Mozum. Apustulis Pēteris savā uzrunā vēstī par šīs Rakstu vietas īstenošanos līdz ar Kristus atnākšanas, piedzimšanas notikumu (Apd 3, 22-26). Īstenojoties pravieša paredzētajam, mēs gūstam pierādījumu tam, ka viņa pravietojums ir patiess.
Uzskatu to par savu priestera pienākumu – brīdināt ticīgos cilvēkus nepakļauties dažādām maldu mācībām par pasaules galu, kas tuvojas, par Krievijā dzīvojošu pasaules “glābēju”, utt. Tiek plaši izplatīta literatūra par pasaules beigām. Kā piemēru varu minēt kaut vai Maikla van Notrama sarakstīto grāmatu “Apokalipsis 2012. Kā izdzīvot globālajā katastrofā?”. Atcerēsimies Jēzus Kristus brīdinājumu: “Uzmanieties, lai neviens jūs nepieviltu! Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: “Es esmu Kristus,” – un tie pievils daudzus.” (Mt 24, 4-5)
Bet atgriezīsimies pie šīsdienas lasījumiem no Svētajiem Rakstiem! Šodien mēs sludināt Dieva godu, dziedot 94. (95.) psalmu, kas ņemts no ceturtās psalmu grāmatas. Psalmā izskan slavēšanas vārdi Dievam, bet vienlaikus arī brīdinājums Izraēļa tautai, lai tās cilvēki nerīkotos tāpat, kā rīkojās viņu senči Meribas tuksnesī – tā bija strīdu vieta – un arī Masā, kur izraēlieši kurnēja pret Dievu.
Pēc nodziedātā psalma mūs uzrunā apustuļa Pāvila vārdi, kurus viņš ap 57. gadu rakstījis Korintas draudzei. Jautājumi un tēmas, par kurām rakstīja Pāvils, ir aktuālas un svarīgas arī mūsdienu cilvēkam. Apustulis skaidro, ka ne vieglas dzīves dēļ ir jādod priekšroka jaunavīgai dzīvei, bet tas jādara tādēļ, lai nedalīti un netraucēti varētu kalpot Dievam un sasniegt svētumu miesā un dvēselē, bet tas savukārt ir ļoti svarīgs ikviena cilvēka uzdevums.
Šajā gadā turpinām sekot līdzi tam, kā Jēzus dzīves un darbības gaita aprakstījis svētais Marks. Līdzīgi talantīgam māksliniekam Marks ved savus lasītājus, attēlojot Kunga gaitas ar spēcīgiem un drošiem otas vēzieniem (šajā gadījumā – rakstāmspalvas vēzieniem). Savu vēstījumu Marks uzsāk ar Jēzus aktīvās darbības pirmajām nedēļām. Marka rakstītajā vēstījumā ir parādītas daudzas ainas no Jēzus dzīves, un tajās uzsvars ir likts vairāk uz darbību un žestiem, nevis sacītajiem vārdiem. Attēlotās ainas nomaina cita citu, atklājot Kristu kā izcilu brīnumdarītāju un mācītāju. Katrs cilvēks, kuru apgaismojusi Svētā Gara gaisma, izsekojis Marka aprakstam, nonāks pie slēdziena, kuru pauda romiešu armijas simtnieks, apliecinādams: “Tiešām, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” (Mk 15, 39)
Šīs svētdienas lasījums ir ņemts no Marka evaņģēlija pirmās nodaļas un vēstī par Jēzus darbību Kafarnaumā. Šī vieta atrodas netālu no Jordānas upes ietekas Galilejas ezerā. No šejienes Jēzus uzsāka savas sludināšanas gaitas, pārstaigājot Jūdeju un Galileju.
Vispirms mēs lasām par Jēzus veiktajiem žēlsirdības darbiem. Būdams sinagogā, Jēzus izdziedina slimo un no viņa izdzen ļauno garu. Izdzītais ļaunais gars pazina Jēzu kā Dieva Dēlu un par to skaļi runāja. Bet Jēzum nav vajadzīga sātana liecība, un tāpēc Viņš šo ļauno garu apklusināja.
Šis ir pirmais Jēzus brīnums, kuru aprakstījis Marks. Brīnuma aculiecinieku attieksme tiek izsacīta ar vārdiem: “Kas tas ir? Vai jauna mācība?” Taču notiekošais ir kaut kas daudz vairāk par jaunu mācību. Ir nācis cilvēks, kuru jūdiem būtu vajadzējis pazīt, – Mesija, Dieva Dēls, Viņš, kuram ir vara pār visu, arī pār ļaunajiem gariem.
Tā laika galilejieši un jūdi bija redzējuši un dzirdējuši daudz sludinātāju, bet līdz Kunga Jēzus Kristus atnākšanai neviens nebija tāds īstu brīnumu veicējs kā Viņš. Līdz šīsdienas Evaņģēlija lasījumā minētās dienas beigām mācekļi dzirdēja Jēzus Prieka Vēsti, un daudzi tai arī atsaucās. Tā patiešām bija Prieka Vēsts, tas bija jauna laikmeta sākums pasaules vēsturē.
Mīļie kristieši! Mums ir tā laime ne tikai lasīt un dzirdēt Jēzus sacītos vārdus, bet arī uzzināt par tā laikmeta cilvēkiem, par viņu ieražām un vēlmēm. Mums ir iespēja lasīt un dzirdēt ļoti plašus un pārdomātus Baznīcas tēvu un kristīgo zinātnieku spriedumus un atzinumus par Jēzus dzīvi un darbību. Pateiksimies par to Dievam un būsim aktīvi šo dārgumu izmantotāji! Būsim centīgāki Bībeles lasītāji un cītīgi Jēzus mācekļi! Amen. Mieramtuvu.lv |
