Uz mielastu bija sanākuši baptistu draudžu mācītāji, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un adventistu mācītāji, kā arī katoliskās Baznīcas priesteri. Uzaicinātajiem patika šis kopējais sadraudzības mielasts un mācītāji labprāt arī turpmāk tiktos šādā sirsnīgā gaisotnē kopā. Kā uzsvēra Liepājas emeritētais bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, tad "šāds pasākums ir ļoti svētīgs un skaists un arī turpmāk tas ir noteikti atbalstāms". Par to liecināja arī evaņģēliski luteriskās Baznīcas Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs Jaunskalže: „Esmu pateicīgs V. E. Liepājas bīskapam Vilhelmam Lapelim par ekumēnisko tikšanos kūrijā. Tā kā pats esmu liels ekumēniskās kustības atbalstītājs, tad katra šāda dažādu kristīgo konfesiju pārstāvju tikšanās mani iepriecina. Ceru, ka tas ir kāds neliels solis Kristus Baznīcas vienības virzienā.” Savukārt Liepājas Nācaretes baptistu draudzes mācītājs Egils Ķeiris akcentēja, ka šī izveidotā tradīcija ir ļoti svētīga, jo dažādu konfesiju mācītāji var satikties neformālā atmosfērā, stiprināt savstarpējās attiecības, tādejādi stiprinot arī starp konfesijām un draudzēm siltas un labas attiecības. Pāvilostas evaņģēliskās baptistu draudzes mācītājs Deniss Doroņins uzsvēra: "Sirsnības regularitāte" - tā es varētu raksturot bīskapa Vilhelma ne vien Ziemassvētku izskaņā jau daudzus gadus rīkotās sadraudzības viesības, bet arī vispār – viņa attieksmi pret saviem amata un ticības brāļiem gan no savas, gan no citām kristīgām konfesijām. Kad cilvēks dara kaut ko regulāri, tad vienmēr ir risks ieslīkt rutīnā un mehāniskumā; no otras puses, kad esam neliekuļoti sirsnīgi, tas nemēdz izpausties pārāk bieži un stabili, ja tā var teikt. Labestīgi pārsteidz, ka bīskaps Vilhelms spēj savienot sevī sirsnību, kurai ir ļoti liels derīguma termiņš. Es domāju, ka tā ir īpaša Tā Kunga žēlastība, kas cilvēkam piešķir tādu garīguma pakāpi. Un zīmīgi, ka bīskaps Vilhelms to pieņem, un šo dāvanu lieto auglīgi un pazemīgi.” "Domāju, ka tā pilnīgi noteikti ir jauka un atbalstāma tradīcija. Tā nu tas ir, ka ikdienā katrs mācītājs ir aizņemts pienākumos savās draudzēs, un līdz ar to, ne vienmēr izdodas kopt sadraudzību ar citiem amata brāļiem. Šādos pasākumos dažādu konfesiju garīdzniekiem ir iespēja citam citu tuvāk iepazīt, pārrunāt kādu garīgu jautājumu, varbūt reizēm arī kādu problēmu, kā arī vienkārši būt kopā. Domāju, ka šāda kopā sanākšana noteikti veicina savstarpēju sapratni un uzticēšanos dažādu konfesiju mācītāju starpā. Paldies bīskapam Vilhelmam Lapelim, kurš nu jau diezgan daudzus gadus rīko mācītāju pusdienas Ziemassvētku laikā, kā arī bīskapam Pāvilam Brūveram, kurš pēdējos gados šādu pasākumu rīko Lieldienu laikā. Paldies saimniecēm par lielisko darbu ēdiena sagatavošanā! Lai Dievs palīdz arī turpmāk!” atzina Nīcas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Arvīds Bobinskis. Toties baptistu draudzes mācītājs Ilmārs Arājs, kurš no savas kalpošanas jau ir devies pelnītā atpūtā un pašlaik dzīvo Priekulē, retoriski un priecīgi jautāja: „Kā tad mēs savu vienotību kopsim, ja nesatiksimies kopā?” | 
