Patiešām, Evaņģēlijā aprakstītais notikums ir iespaidīgs: Jēzus izdziedināja paralizētu cilvēku. Iespaidīgs ir arī klātesošo ļaužu daudzums – tie sanākuši tik lielā skaitā, “ka vietas nebija pat ārā aiz durvīm”. Neviļus rodas doma vai pat vēlme piedalīties šajos notikumos, būt aculieciniekam šim brīnumam, iesaukties kopā ar citiem: “Kaut ko tādu mēs nekad nebijām redzējuši!” Un tomēr, pat ja mums izdotos ietekmēt laika matēriju, pārcelties pāri gadsimtiem un būt klāt šajā notikumā, vai arī mūsos nepaliktu gandrīz netverama tukšuma pēcgarša? Vai netika palaists garām kaut kas ļoti būtisks? Vai ļaudis pārāk neapžilbināja Jēzus spēka izpausme, kad Viņš pavēlēja paralizētajam piecelties un tas Viņam paklausīja? Kurš gan no mums spētu paveikt kaut ko tādu? Un tomēr, par nožēlu šai patērētāju paaudzei, kas visos laikos bijusi kāra uz sensācijām, ir jāatzīst, ka paralizētā cilvēka izdziedināšana nebūt nav galvenais notikums šīsdienas Evaņģēlija fragmentā.
Dzīvojot šajā pasaulē, kristieši mēdz piesavināties arī pasaulīgus dzīves uzskatus, kuri nemanāmi saindē viņu ticību: viņi vairs nespēj ticēt, ja neredz materiālus apstiprinājumus Dieva spēkam. Tā tas bija arī ar Rakstu zinātājiem – tie šaubījās par Jēzus varu piedot grēkus, kamēr neieraudzīja brīnumaino dziedināšanu.
Šodien iedomāsimies, ka esam nevis šī notikuma aculiecinieki, bet gan fragmentā minētais paralizētais cilvēks! Pēc kā viņš ilgojās visvairāk? Pēc kustību brīvības vai arī pēc šiem vārdiem: “Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti!”? Ko dod miesas brīvība, ja dvēsele ir paralizēta grēku dēļ un nevar brīvi virzīties pretī savas dzīvības Devējam – Dievam? Tāpēc šodienas Evaņģēlija lasījumā centrālais notikums ir grēku piedošana, nevis pēc tam sekojošā dziedināšana, kas, iespējams, varēja arī nenotikt, ja nebūtu klātesoši skeptiski noskaņotie Rakstu zinātāji.
Pajautāsim sev: kādus brīnumus mēs gaidām no Dieva šodien? Vai mēs neuzspiežam Dievam savu viedokli par to, kādus brīnumus Viņam būtu jāpaveic mūsu dzīvē? Vai tādā veidā mēs neatstājam neievērotus tos brīnumus, kurus esam piedzīvojuši un kuri sava lieluma un godības ziņā pārsniedz visus citus brīnumus, kopā ņemtus, visus, kas jebkad ir bijuši vai būs? Un runa te ir par Izlīgšanas un Gandarīšanas sakramentu un Euharistiju! Mieramtuvu.lv | 
