Konferences dalībniekus uzrunāja Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrs, mācītājs Ainārs Baštiks, pedagoģijas maģistri Inese Augškalne un Valda Reķe, kā arī teoloģijas maģistrs, dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis. Neklātienē klātesošos uzrunāja arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Konferencē viens no galvenajiem uzsvariem tika likts uz humānās pedagoģijas jautājumu. Konferences vadītājs, adventistu draudzes mācītājs Ivo Roderts, klātesošajiem atklāja, ka domas par konferences izveidošanu radās, diskutējot par jaunākās paaudzes izglītošanu Reliģiskās komisijas sēdes laikā. Sarunās dzima ideja, ka arī RLK var dot kādu devumu šajā lietā, tāpēc arī radusies šāda konference, kas, pirmkārt, ir adresēta pedagogiem. Konferenci "Skolotājs - kristietis" atklāja Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers. Bīskaps iesākot runu atzina, ka vēl pirms dažiem gadiem šāds vārdu salikums skolotājs – kristietis likās neiedomājams. "Paldies Dievam, ka tagad ar neatkarības atjaunošanu mūsu skolās ir atkal atgriezies šis jēdziens skolotājs - kristietis. Tomēr nav atgriezušās kristīgās vērtības, kristīgie pamati, uz kuriem taču balstījusies Rietumu pasaules un Latvijas izglītības sistēma no saviem pirmsākumiem līdz pat padomju okupācijas gadiem,” teica bīskaps. P.Brūvers savā uzrunā arī norādīja, ka nevēlēdamies atgriezties pie mūsu izglītības senajiem garīgajiem pamatiem - kristietības, tiek meklētas dažādas alternatīvas kristīgai ticībai, kāds jauns garīgums, ar kuru tad cer aizpildīt to garīgo tukšumu, ko izglītībā atstājis ateisms. "Un viens no tādiem meklējumiem ir humānā pedagoģija, kuras pamatā ir atziņa, ka cilvēks ir garīga dvēseliska būtne, ne tikai miesa vien. Bet tas nenozīmē, ka tā automātiski ir atgriešanās pie kristietības pamatiem. Tā vietā ceļš tiek pavērts visdažādākajai garīguma interpretācijai. Šāds nekristīgs garīgums, neapdomīgi un sasteigti iedzīvināts izglītības sistēmā var nest nevēlamus rezultātus," atzīst bīskaps. "Dievbijība un kristīgās ticības pamati, kas nodoti mums ar Evaņģēliju, ir palīdzējuši mums noturēties uz patiesības ceļa un deva spēkus mums izaugt par tautu un valsti, kas spēja nostāties blakus citām pasaules tautām, dodot daudzus labi izglītotus un augsti motivētus ļaudis." Savukārt Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, neklātienē uzrunājot auditoriju, pateicās tiem, kuri ir pievērsušies humānās pedagoģijas jautājumam, lai to pētītu dziļāk. "No vienas puses, protams, pedagoģijai ir jābūt humānai, bet jāatceras, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Un līdz ar to es aicinu jūs rūpīgi izvērtēt kas slēpjas aiz šī tik ļoti pievilcīgā nosaukuma un vai patiešām šī pedagoģija ir tik ļoti humāna kā tā cenšas sevi pieteikt. Un vai šī pedagoģija pārstāv pareizo antropoloģiju. Visas jaunās idejas, kas pēdējā laikā pie mums kuplā skaitā ienāk, ir izvērtējamas no objektīvās patiesības. Un mēs zinām, ka objektīvā patiesība mums ir dota Dieva atklāsmē. Un īstas, objektīvas zinātnes dati nekad nav pretrunā ar šo atklāsmi. Tāpēc es zinātniekus aicinu iedziļināties šajā tēmā un izteikt viedokli," neklātienes uzrunā teica arhibīskaps - metropolīts. Mācītājs Ainārs Baštiks uzrunājot klātesošos, pievērsās četriem izaicinājumiem – laikam, naudai, attiecībām un vērtībām. "Lai laiks neturētu mūs važās ir jānosaka prioritātes," teica bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrs, "jo šodien laiks skrien ļoti ātri. Lai mēs nekļūtu nervozi un neapmierināti un neciestu no tā, ka nespējam ar visu tikt galā. Laiks ir viena no vislielākām vērtībām kas mums pieder. Un tāpēc, tas vērtīgākais ko mēs otram cilvēkam varam dāvināt ir mans laiks. Tur, kur mēs mācāmies ziedot, kalpot un upurēties, tur vienmēr pastāv mīlestība, un ir jēga un vērtība dzīvei. Prieku un svētību piedzīvo tas, kas mācās dalīties ar to kas viņam ir. Un kā skolotājiem, jums ir tik daudz ko dot. Gan jūsu profesionālās zināšanas, gan arī jūsu dzīves pieredzi. Jebkuram bērnam jums ir ko dot. Protams, tas prasa kaut ko atņemt no sava laika, no savas ģimenes, no savas dzīves." Pedagoģijas maģistre Inese Augškalne raksturoja humāno paradigmu izglītībā un humāno skatījumu uz mācībām, skolas darbības mērķiem un kvalitātes kritērijiem. Konferences otrā daļā uzstājās pedagoģijas maģistre Valda Reķe, kura raksturoja kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas izmantošanas priekšrocības, kā arī sabiedrības nepieciešamību pēc prasmēm kritiski domāt, sazināties, sadarboties un pieņemt atbildīgus lēmumus. Noslēgumā konferences dalībniekus uzrunāja dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis no Liepājas svētā Dominika klostera. Brīžos, kad tiek meklētas atbildes uz dažādiem neskaidriem jautājumiem, priesteris ieteica vispirms atklāt, kas ir patiesība? Tāpat viņš atkārtoja, ka kristiešiem Dievs nav ideja, bet gan reāla persona. Un attiecības ar šo Personu ir nepieciešamas, jo Jēzus teica, ka bez manis jūs neko nespējat. Mēs varam izveidot visādas teorijas, bet bez Dieva mēs neko labu neizdarīsim. Visas labās idejas, labās domas nāk no Dieva. Pēc konferences lektoru uztāšanās sekoja diskusija. Katedrale.lv | 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)